Rugājiešu kordziesmas tradīcijas apzināmas jau pagājušā gadsimta sākumā. Koris tolaik bijis ne vien Rugāju centrā, bet arī ))
Upatniekos. Diemžēl par kora darbību un attīstību saglabājušas vien skopas liecības - ka tāds ir bijis. Nav pieejami dati ne par dalībniekiem, ne diriģentiem. Zināms uzplaukums un kordziesmas aktualizēšana Rugājos sākas 1961. gadā, kad kā mūzikas pedagogs Rugāju skolā darbu uzsāk arī patreizējais kora goda diriģents Pēteris Sudarovs. Tolaik korī dzied vairāk kā 40 dalībnieku - ar daudzām spēcīgām vīru un sievu balsīm. Koris šos gadus diriģenta Pētera Sudarova vadībā ir bijis 14 Latvijas Dziesmu un deju svētku un Latgales Dziesmu svētku dalībnieku vidū. Savulaik piedalījies visās skatēs un, kā liecina Diplomi, ieguvis labas godalgotās vietas. Pateicoties diriģenta P.Sudarova uzņēmībai, koris spējis noturēties arī atjaunotās Latvijas ))
pārmaiņu gados, kad citos pagastos izjuka jauktie kori un citi pašdarbības kolektīvi. 1996.gada 18. augustā tika svinēta pirmā korim nozīmīgā jubileja – 35 gadi, kopš to vada Pēteris Sudarovs.Un tā, ik pēc pieciem gadiem tiek atzīmētas kora pastāvēšanas jubilejas kopā ar diriģentu. Šajos svētkos koristi ir kopā ar saviem draugiem no Ļaudonas, Litenes un Tilžas koriem. Kopš 2007. gada rudens kora vadībā kopā ar Pēteri Sudarovu ir iesaistīts jaunais, daudzsološais diriģents - Kaspars Freimanis, kura saknes meklējamas arī Rugāju pagastā. Rugāju koris vienmēr balstījies uz pamatsastāva dziedātājiem, kuriem koris ir jau slimība un dzīves nepieciešamība. Ir dziedātāji, kuri korī dziedājuši un dzied 20, 25 un pat 30 gadus. Dziesmu svētku gados jūtams lielāks dziedātāju pieplūdums, bet ir kora kodols apmēram 15 dziedātāju, kuri uztur dzīvības garu un paliek uzticīgi dziesmai arī tad, kad nav lielo Dziesmu svētku, kas patiesi priecē.
Koristi uzskata, ka kora dvēsele ir un paliek visu cienījamais diriģents Pēteris Sudarovs, ar kuru kopā sagaidīja arī pus gadsimta skaisto kora jubileju - 2011.gadā.
No 2020.gada Rugāju jaukto kori vada arī otra diriģente Inguna Blauma. Koris ticis arī pie sava nosaukuma "Vārpa".
))
))
))