Garīgo dziesmu dziedātāja
Dzimusi 1928.gada 26.aprīlī Krišjāņu pagasta Vakšenieku sādžā piecu bērnu ģimenē. Skolā gājusi astoņus gadus Krišjāņu pamatskolā. Pēc tam Eleonora strādājusi gan savā saimniecībā, gan pie svešiem saimniekiem. Pēc tam sešus gadus strādājusi Tilžas ambulancē pie Celinska kā sanitāre. Ja nebūtu tik agri apprecējusies, droši vien, mācītos tālāk par medicīnas darbinieci. 1951.gadā Eleonora Agleniece apprecējusies ar Pēteri Namsonu un pārnākusi dzīvot uz vīra mājām Bērzpils pagasta Osudaru ciemu. 1968.gadā ģimene pārcēlusies uz daudzdzīvokļu māju Bērzpils centrā, kur dzīvo joprojām. Tagad viņa dzīvo ar dēlu, vīrs jau miris.
Uz Bērzpils centru ģimene pārcēlās arī tāpēc, ka Eleonorai piesolīja darbu bērnudārzā, kur viņa arī 20 gadus par auklīti nostrādāja. Pensijā ir no 1988.gada.
Dzīvodama Tilžā Eleonora dziedāšanas prasmi apguva pie Antona Namsona, visus sešus gadus dziedāja arī Tilžas baznīcas korī. Kamēr bērni bija mazi, Eleonora uz baznīcu varēja tikt tik reizēm. Apmēram no 1957.gada viņu palūdza palīgā Namsonu radiniecei Reinieku Veronikai kopt baznīcu. Mazpamazām Eleonora iesāka lejā dziedāt, jo koris augšā dziedāja tikai svētdienās un svētku dienās. Reizēm viņa dziedāja viena, reizēm ar Annu Griestiņu (dzim. 1928.gadā). Kad Veronika Reiniece palika veca un nespējīga, prāvests V.Erels uzrunāja tieši Eleonoru Namsoni un aicināja strādāt baznīcā. Daudzus gadus viņa kopa baznīcu, mazgāja drēbes, nesa ziedus un pušķoja altāri. Viņa noorganizēja ansambli pie baznīcas (Gunta Circene, Aina Ziemele, Anita Stepanova, Anna Griestiņa), palīdzēja apgūt baznīcas repertuāru Aijai Ikstenai, kas tikko bija beigusi mūzikas skolu. Eleonora dziedāja, bet Aija mācījās to nospēlēt uz sintezatora, vēlāk uz ērģelēm. 90.gadu sākumā viņa organizēja Bēržu draudzes baznīcas kori
Dziedāt psalmus mazā Nora samācījās no mammas, kura tolaik gāja dziedāt  Sākumā it kā negribējusi ņemt līdzi, bet meitene tik ļoti prasījusi. Un cik laimīga viņa jutusies, kad iedevuši psalmu grāmatā nolasīt tekstu. Mazā meitene ātri visus tekstus jau zinājusi no galvas. Psalmus sākumā dziedājuši no vecajām grāmatām, bet, kad 90.gados iznāca jaunās grāmatas, tās bija jāiemācās dziedāt . Eleonora bija tā, kas ar savu balsi mācīja dziedāt psalmus pārējām dziedātājām, jo nošu nebija. Vecais teksts jau bija iegājies, tāpēc vispirms nodziedāja 2-3 pantiņus no vecajām grāmatām un turpināja tekstu no jaunajām. Tā melodiju atcerējās arī pārējie dziedātāji.
Vecajās psalmu grāmatās sākumā ir antifona (neliels ievads jeb galvenā doma), kam seko psalme ar numuru. Jaunākajās grāmatās ir ekzekvijas.
Eleonoru parasti bērēs  ņēma kā vadītāju, bet dziedāja visi bēru viesi. Padomju laikos daudzi cilvēki nedziedāja, bet tagad jau ir apguvuši psalmus un var dziedāt līdzi. Eleonora atceras, ka bija laiks, kad psalmus dziedāja pēc apbedīšanas un piedalījās visi bērinieki. Pēc atgriešanās no kapiem, visi paēda pusdienas un tad apmēram trīs stundas dziedāja psalmus. Tagad visbiežāk psalmus dzied no rīta pirms apbedīšanas. Psalmus pārsvarā dzied trīs reizes – pirms bērēm, bēru dienā un vai nu otrā dienā pēc bērēm vai nākamo svētdienu. Visbiežāk Eleonora Namsone dziedājusi kopā ar abām Annām Griestiņām, Ainu Spalviņu, Moniku Lazdāni, Annu Sudari.
Eleonora  kopā ar Luciju Gaspažiņu un Genovefu Vucāni apkopj un dzied pie krucifiksa Bērzpils centrā. Viņas visas trīs te nāk katru maija vakaru, bet reizēm pievienojas un dzied arī Irēna Kindzule, Stefānija Kindzule, Antoņina Dundeniece, Anastasija Gļauda, Anna Poševa.

---

Foto no personīgā arhīva: Eleonora Namsone 2012.gada augustā;  50 gadu jubilejas reizē (1978); kopā ar vīru Pēteri un mazbērniem 90.gadu sākumā; vecā un jaunā psalmu grāmata