Obeļova - apdzīv. vieta Baltinavas pag. pie  ez., 12 km no Baltinavas. 51 iedzīvotājs (2000).

Obeļovas ciema krucifikss atjaunots 1993 Baltinavas pag. Obeļovā. Uzstād. senā kr. vietā netālu no Obeļovas ezera. Kr. iebūv. vaļējā nojumītē, tam ir kokgriez. Jēzus figūra, pie krusta soliņi dievlūdzējiem.

Obeļovas ezers atrodas Baltinavas pag. D daļā. Notece uz Kūkovu (Veļikajas bas.).

Olekšs Kazimirs (1886.26.VII.-1970.2.II.) – ģenerālis. Dzim. Bērzpils pag. Beidzis Čugojevas kara skolu (1913). 1. Pas. karā apbalv. ar Sv. Jura zobenu un vairākiem Kr-jas ordeņiem. Ljas arm. iest. 1918, cīn. pret Bermontu pie Liepājas, bijis Lejaskurzemes kara apgab. štāba pr-ks. Apbalv. ar Lāčplēša Kara ord.(1919). Zemgales divīz. štāba pr-ks (1920). Beidzis virsnieku akad. kursus (1926). Paaugst. par pulkv. Komandējis 8. D-pils kājnieku pulku (1929-35). Paaugst. par ģenerāli (1935) un iecelts par Vidzemes divīz. kamadiera palīgu. Slimības dēļ atvaļināts (1936). 2. Pas. kara laikā saimniekojis savās ūdensdzirn. Rēzeknes raj. Maltas pag. Pēc kara dzīv. Rīgā. Apbed. Sarkandaugavas kapsētā.

Orlovas ezers atrodas Lazdulejas pag. Adzeles pacēl., Orlovas purva lieg., 130,7 m vjl. Platība 82 ha, gar. 1,2 km (Z-D), liel. plat. 0,8 km. Vid. dziļ. 0,8 m, liel. dziļ. 1 m. Ovāla ezerdobe. D galā līcis. Krasti zemi, kūdr., pārsv. nepieejami. Dibens līdz., dūņains. A malā vietām smilšains. Ietek grāvis. Iztek Rika. Tuv. apdz. vieta Orlova ~ 1 km uz A.

Orlovas purvs – dabas liegums Lazdulejas un Vectilžas pag. terit., Adzeles pacēl. Aizsardz. kopš 1999.15.VI. Liels augstais purvs ar plašiem pārejas purva iecirkņiem, kas ietilpst vienā no lielāk. purvu kompl. Ljā. Vairākas mežainas minerālaugsnes salas, Z daļā Orlovas ezers. Plat. 2701 ha. Kūdras sl. vid. dziļ. 2,5 m, liel. dziļ. 4,7 m. Kop. kūdras krāj. 53 mlj. m3. ∆ akačains un lāmains, apaudz. ar retām priedītēm. ∆ ūdeņi Z notek uz Karnīti, R uz Sudarbi, D uz Tilžu, A uz Riku. Ligzdo kuitala, gārgale, lietuvainis u.c. retas putnu sugas. Ezerā ligzdo dažādu ūdensputnu sugas. Medību iec. klinšu ērglim un čūskērglim.

Orlovska Ļubova (1920-86) – filoloģe. Beigusi LVU vēstures-filoloģijas fak. (1956). Vecākā pasniedz. angļu filoloģ. katedrā (1963). Aizstāv zin. kand. disertāc. (1969). Docente (1973). 27 zinātn. publikāc.

Osas apmetne atrodas Lazdukalna pag. Osā, Piestiņas upes kr. Vēlā mezolīta, agrā un vidējā neolīta laikm.  apdzīv. 5.-3. g.t.v.p.m.ē., tajā pirmoreiz Ljā atkl. mezolīta kultūrsl. – atrasti kaula naži, dunči, īleni, šķēpa gals u.c. Centrā agrā neolīta slānis ar īpašu keramiku (radniec. Narvas keram. Ig.) – liela izm. trauki ar smailu dib., ovālas māla bļodiņas ar sīku ķemmes vai bedrīšu ornam.  pieskait. pie apm. ar tīru arheoloģ. kompleksu, konstat. līdz 85 cm biezs kultūrsl. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Osvalds – mūzikas festivāls Balvu raj. Dib. un org. firma Diogens audio (kopš 1995). No 1997 norit 2 dienas – Balvu pils. un Baltinavas pag. Mērķis – veicināt un popularizēt vietējo mūziķu radošo darbību, parādīt Ljas mūzikas aktualit. Norises laiks – augusta mēn. 1. ned. nogale.

Ozoliņa Valentīna (1935.7.IX.-99.1.VI.) – kultūras darbin. Dzim. Baltinavas pag. Kašu c. Sekretāre Balvu raj. Briežuciema pašvaldībā (1953-71). Kluba vadīt. Briežuciema klubā (1971-90). Vadīja vienu no pirmajiem Ziemeļlatg. folkloras ansambļiem – Briežuciema etnogr. ansambli (1978-93), par ko saņēmusi daudzus apbalvoj. Apbed. Baltinavas pag. Čudarienes kapsētā.

Ozoliņš Fēlikss (1918-86) – skolot. Dzim. Rugāju pag. Visu mūžu nostr. par fizikas skolot. Balvu raj. Rugāju v-sk. Pagasta un skolas teātru režisors un aktieris, iestud. lielāko tiesu R.Blaumaņa lugu, kuras izrād. Rugājos un kaimiņu pagastos.

Ozoliņš Kārlis (1904.18.II.) – skolotājs, kultūras mantoj. apzināt un glabāt. Dzim. Kubulu pag. Dvorupē. Beidzis Balvu komercsk. (1925). Skolot. Balvu raj. Slavītu pamatsk. (1926). Direktors Stacijas pamatsk.(1944-65). LKF goda biedrs (kopš 1991). Ilggad. kora dzied. (kopš 1915), pied. gandrīz visos valsts Dziesmu svētkos. Vācis mat. par rajona dzīvi un vēsturi, ko nodevis LKF Balvu nod. un novada muzejam.

Ozoliņš Pēteris (1951.28.VI) – pašvald. darbin. Balvu raj. p/s Tilža iecirkņa agronoms (1972-89). Tilžas pagasta priekšsēd. (kopš 1989). 2000 pagasts piedal. konkursā Sakoptākais Latvijas pagasts un ieguva 2.vietu rajonā.