Hermanis Ludvigs (1896-1920) – leitnants. Dzim. Vācijā, Altonā. Dien. Vācijas arm. 18. dragūnu pulkā. 1919.22.I. iest. Dzelzdivīzijā, pēc tās likvidāc. pārnācis uz Ljas armiju. 1920.10.I., vadot uzbrukumu, krita. Apbedīts Balvu raj. Bērzkalnes pag. Lemešavas (Priedaines) kapsētā. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.

Iča – upe Balvu, Ludzas un Rēzeknes raj Aiviekstes labā kr. piet. Gar. 71 km, bas. 1060 km2, krit. 57 m. Pietekas: Tilža – 40 km, Ķeiba – 28 km, Zušupe – 14 km, Maziča – 38 km, Uguļanka, Paukle, Dziļaune, Strodu str. Iztek no Pirtnieku (Čakšu) ez. Burzavas paug. Gandrīz 30 km tek Z vierz., tad strauji pagr. uz R un tek līdz Lubānas līdz. ∆ ir regulēta, tās gultne 8-10 m pl. Upes lab. kr izbūvēts Dziļaunes polders (1280 ha). Bas.lieli purvi: Peikstuļnīcas-Solas, Strūžānu, Bērzpils.

Ičas apmetne atrodas Bērzpils pag. Ičas upes lejtecē. Nozīmīgākā neolīta apmetne Ljā, apdzīv. 3.-2.g.t.p.m.ē. Atklāta 1938-39, padziļinot upes gultni. Aizņēmusi 2300 m2 plat. Arheoloģ. izrak. veikti 1938-39, 1964, 1988. Iegūti 1000 akmens un krama priekšm., 48 dzintara priekšm., keram. lauskas u.c. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Igaunis Stepans (1890-1942) – seržants. Dzim. Baltinavas pag. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Apbalv. ar 4 Jura krustiem. Dienējis 16. Sibīrijas strēln.pulkā. 1915. Kritis vācu gūstā. Ljas arm. iestājies brīvprāt. 1919.29.VIII. 1920. 11.I. pie Kārsavas ievainots. Pēc kara dzīv. Tilžas pag. 1941.14.VI. kopā ar ģimeni deportēts. Miris 1942.17.II. Urallagā.

Iļjanova Valda (1960) – pašvald. darbiniece. Dzim. Tilžā. Krišjāņu pag. padomes priekšsēd. (1991-2001). Vienlaikus ievēlēta par Balvu raj. padomes priekšsēd. (1999-2001). Dzīvo Tilžā.

Ivanāne Anzelma (1920.5.XII.) – skolotāja, daiļamatn. Dzim. Rugāju pag. Tautas daiļamata meist. Strād. vairākās Rīgas skolās. Tautas tērpu kolekc. īpašniece. Izšuvusi  nekā 20 visu novadu tautas tērpus. 3 tautas tērpi glab. Balvu raj. Rugāju vidusskolas muzejā.

Jassas Jāzeps (1865-1942) – garīdzn. Prāvests – dekāns Viļakā (1897-1918). Rezid. pie Viļakas bazn. (1940-1942). Apbed. Viļakas katoļu dr. kapsētā.

Jaunlemesnieku senkapi (Kara kapi) atrodas Tilžas pag. pie Jaunlemesniekiem. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Jēkabsons Arnolds (1902.20.XI.-69.4.XI.) – operdzied. Dzim. Tilžā. LPSR N.b.sk.m. (1959). Mācījies Itālijā pie prof. Zanetti (1926). Nacion. Operas solists (1928). Papild. zināš. Milānā pie prof. Manuči (1939-40).Atgriežas LNO, dzied galv. tenora partijas. Vok. pedag. (1950). Teātra viet. komit. loc. (1957). Apglab.Rīgā Meža kapos.

Jermacāns Jānis (1933.24.VI.) – hidrotehn. – būvinženieris. Dzim. Baltinavas pag. Sviļpovā. Vadījis būvdarbus Rīgas TEC-2, Rīgas un Pļaviņu HES celtniecībā, Ķeguma HES atjaunoš. Vadījis skolu un dzīv. ēku celtniec. D-pilī. A.s. Daugavas hidooelektrostac. būvniecība prezidents (1997). Strād. pie hidorelektrostaciju projektēš. un būvniec. PSRS Tālajos austrumos un Irākā. Apbalv. ar Tautu Draudz. ord. (1975).

Jermacāns Miķelis (tēvs Jēkabs) (1911.2.XI.-86.5.I.) – kapucīns. Dzim. Baltinavas pag. Sviļpovā. Viļakas kapucīnu klost. superiors (1942-44). Veicis tautasdz. gada cikla dziedājumu ierakstus Ziemeļlatg. (Baltinavas, Šķilbēnu, Briežuciema, Lazdulejas pag. teicēju izpild.). Ierakst. psalmu (saļmu) dziedājumu, dziedāš. pie krucifiksiem maija mēn., garīgo dziesmu dziedāj. (1971). Apbed. Baltinavas dr-dzes Brieksīnes kapos. Uzst. tēln. B.Bārtuļa veid. kapa piem. – Dievmātes tēls.

Jozuus Kārlis (1888.18.II.-1942) – inženieris – mežkopis, sab. darbin. Dzim. Valkas raj. Aumeisteru skolā, kur tēvs bija skolot. Beidzis Pēterburgas Meža inst. Viļakas virsmežzinis (1920-40).Viļakas pag. lauks. b-bas pr-ks. Pēc  ierosmes Viļakā uzc. luterāņu bazn., kurā viņš spēlēja ērģeles. Mācīja dziedāš., vadīja ģimnāz. un pieaug. korus Viļakā. Nodib. Kult. b-bu “Zvaigzne”, kuras telpās darbojās mežkopju skola (1935-38).  deport. uz Sibīriju (1941), kur gājis bojā. Apbalv. ar Triju Zvaigžņu ord. Pie Viļakas luterāņu bazn. uzstād. piemiņas plāksne (1992).

Jūrmala – mākslas galant. un adījumu ražoš. apv-ba darbojās Balvos 1979-92. Pēd. gados darb. ar nosauk Saiva. Strād. pārsvarā invalīdi – adīja zeķes, cimdus, cepures. Vadīt.: N.Muižnieks (no 1979), J.Kravčenko (no 1981), R.Beķere (1983-84), R.Brauska (no 1984), A.Blāķe, Mežale.

Jūsmiņš (īstā uzv. Bukovskis) Aloizs (1915.21.II.-79.16.VII.) – muzik. klauns, koklētājs. Dzim. Viļakas (tagad Vecumu) pag. Šļopkinas c. Ljas cirka mākslin. uzved. Muzikālie ekscentriķi (1959), aktieris solists LPSR Valsts filharm. Strādājis Gruzijas, Kijevas filharm., Taškentas cirkā u.c. Pēd. dzīves g. – LPSR Etnogr. Brīvdabas muzejā zin. līdzstr. kokles spēlē. Apbedīts Jaunciema kapsētā.