C
Cars Aleksandrs (1937) – tehn. zinātņu kand. Dzim. Rugāju pag.Kraukļu c. Māc. Sudarbes pamatsk. un Balvu vidussk. Māc.grām. Siltumtehnikas pamati (1981) un Siltumtehnikas aprēķini piemēros (1982) līdzaut. LPSR Valsts prēmijas laureāts (1985).
Celinskis Rūdolfs (1906.23.II.-67.5.VIII.) – ārsts. Ilgstoši strād. Tilžas slimn. kā terapeits, pediatrs, ginekologs u.c. Apbed. Kāpessila kaps.
Cepures kalns – kulta vieta. Balvu pag. Pilskalna kapsētā. Netālu atrodas pilskalns. Viet. noz. arheoloģ. piem.
Cibulis Andrejs (1955.1.V.) – matemāt. zin. Dzim. Lazdulejas pag. Dr. math., matemāt. dokt. (1992). LU docents (1993). Ata Kronvalda prēm. (1993). Fiz. un matem. zin. kand. (1984). Vecākais zin. līdzstrādn. (1990). LU Fiz. un mat. fakult. Matemāt. analīzes katedr. doc. LU Matem. un informāt. inst. vadošais pētn. (1993). LU asoc. prof. matem. (kopš 2001). Izd. 4 māc. līdz. skolām. Publ-jies 28 zin. žurn. un rakstu krāj., 152 publ.autors. Pied. Ar refer. pas. matem. kongr. Cīrihē (1994), Nac. matem. sacensību pas. federāc. 3. kongr. Ķīnā – Zongšanā (1998). Lielākās matemātisko rotaļlietu kolekc. īpašn. Ljā., vairāku matem. rotaļl. aut. Bijušas izstādes vair. Ljas muzejos, arī Balvos (1999).
Cibuļs (Cibulis) Juris (1951.6.XII.) – filologs, žurn., tulk., publicists. Dzim. Lazdulejas pag. Apbalv. ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000). Barikāžu dalībn. piemiņas zīme (1991). Angļu val. skolot. Tilžas v-skolā un internātsk. (1975-89). LTF Balvu raj. nod. atbrīv. pr-tājs (1989-90). Ljas AP deputāts (1990-93). LR Naturalizāc.pārv. Ārējo sakaru un preses daļas vadīt. vietn. (kopš 1994). Lielākās ābeču kolekc. īpašnieks Ljā (~ 3000 no 170 zemēm 330 val. un dial.), bijušas 104 izst. dažād. Ljas novad. Pied. Vissav. tautas saimn. sasn. izst. Maskavā (1987), kolekc. apbalv. ar saudraba med. Latgaļu anekdošu apkopot. un izdevējs. Māc.līdz. Latgalīšu ābece( lementars) 2 d. (1992), Ābece (1996) un anekdošu krāj. Īdzer veina, lai dzeive ira feina (1999) līdzaut., izd. Burtu kamolītis 2 d. un Metodiski ieteikumi darbam ar Ābeci un burtnīcām Burtu kamolītis (1996) autors. Public. dažādos laikr. un krāj. - ~ 340 publikāc. latv., latgaļu, krievu, angļu, dāņu, franču val., kā arī 84 tulkojumi.
Cibuļskis Jānis (Jōņs Cybuļskis) (1911.19.X.-97.3.I.) – dzejnieks, publicists, Latg. kult. darbin., grāmatizd. Dzim. Ludzas raj. Nautrēnu pag. Nodib. grāmatu izdevniec. un grām. veikalu Centeiba Viļakā (1934-40). Org. katoļu jaunatni sabiedr. darbībai. Orgniz. un vadīja piem. zīmju uzstād. izciliem latg. sab. darbin. Izdota izlase Myuža dīnys, myuža dūmys (1995). Deportācijā (1949-55). Uzstād. piemiņas akmens (1996) Viļakā, Tautas ielā 6, tēlnieks Jānis Bārda.
Ciglis Gunārs (1962.21.V.) – pašvald. darbin. Dzim. Bērzpils pag. Golvaros. Beidzis Golvaru 8-gad. skolu, Siguldas vidussk., Latvijas Lauks. universit. (1985). Galv. agronoms Gulbenes raj. Litenes pad. saimn. (1985). Pašvaldību darbā kopš 1991. Litenes pag. pad. priekšsēd. (kopš 1992).
Cirnavas senkapi (Kara kapi) atrodas Žīguru pag. Cirnavā (Čornovā), Viļakas – Katlešu lielceļa labajā pusē. Vēlais dzelzs laikm. (8.-12.gs). Vieni novecākajiem Balvu raj. Sastāv no 2 uzkalniņu grupām un dažiem atsev. uzkaln., kopā 61 uzkalniņš. Dažiem vēl saglab. apkārt apliktie akmens riņķi. Uzk. ir līdz 1 m augsti, ~ 4-12 m diam. Pazīstami jau 19.gs. beigās. 1932 izrakumus veicis arheologs Rauls Šņore, izpēt. 15 uzk. Atrastās senlietas attiec. uz 1.g.t.b.-2.g.t.s. Valsts noz. arheoloģ. piem. (kopš 1983).
Cunska (dzim.Vizule) Evģēnija (1938.17.XI.) – skolotāja. Dzim. Upītes pag. Zelčos. Beig.Upītes 7-gad. skolu (1952), iest. Rēzeknes ped. sk., tad D-pils VPI filol. fak. Latv. val. un lit. spec. (1956-60). Uzsāk darba gaitas Baltinavas int-sk. (1960), no 1965 darbs Balvu pils. skolās. Paral. skolot. darbam iet lielā mīlestība uz deju. ∆ par deju skolot. strādā līdz aizieš. pens. (1960-2000). Ilgstoši ir raj. deju kol. virsvad. (1967-99). Apbalvoj.: krūšu noz. Teicamnieks tautas izglīt. darbā (1976), LPSR IM Goda raksts (1979), goda nos. Vecākais skolotājs (1987).
Cunskis Leopolds (1917.18.I.-96.5.III.) – ārsts-kardiologs. Dzim. Ludzas raj. Nautrēnu pag. Beidzis Balvu ģimnāz. 1934 (2.izlaid.). Studentu korporāc. Lacuania biedrs (kopš 1936). Ārsts Balvu raj. slimn. (kopš 1946). Terapijas nod. vad. (1952-67), kardiologs (1967-96).Sarkanā krusta māsu kursu vadīt. (1962-70). Miris Balvos, apbed. Začu kapsētā.
Čakšs Staņislavs (1927.31.XII.-1986) – fiziķis. Dzim. Krišjāņu pag. Čakšos. Beidz. Krišjāņu pamatsk., Kārsavas vidussk., Rīgas politehn. inst. Rūpniec. siltumenerģēt. inženiera spec. (1967). Laborants, vēlāk inženieris, jaunākais zin. līdzstrādn., vecākais zin. līdzstrādn. LPSR ZA Fizikāli enerģētiskajā inst. (1950-1972). Laboratorijas vad. vietn (1979). ∆ ir 18 zinātn. publikāc. aut. Ilgus gadus dzied. ZA jauktajā korī Gaismaspils. Apbed. Rīgā -?.
Čušļu senkapi (Kara kapi) atrodas Rugāju pag. pie Čušļu kapsētas. 19 senkapu uzkalniņi, uzmēr. J.Graudonis (1964). Valsts noz. arheoloģ. piem.