Maizes cepēja
Dzimusi 1932.gada 18.jūnijā Lazdukalna pagasta Slavītos, tagad dzīvo Lazdukalna pagasta Pelnupē. Mācījusies četrus gadus Slavītu skolā un divus - Bērzpils skolā. Pēc skolas kādu brīdi līdz kolhozu laikiem strādājusi savā saimniecībā. Kolhozā visu laiku strādājusi lauku brigādē. 1956.gadā apprecējusies un atnākusi dzīvot uz Pelnupi. Krāsns te bija mūrēta 1962.gadā no paštaisītiem ķieģeļiem. 1966.gadā tā pārmūrēta - ielikti ugunsdrošie ķieģeļi. Tagad te ir maizes krāsns ar mūrīti.
Palmīra Vaivode stāsta, ka mājās maizīte tikusi cepta visu laiku, cep arī tagad. Rudzu miltus tagad nopērk vai nu veikalā, vai pie kāda vietējā zemnieka nopērk rudzus un samaļ elektriskajās dzirnavās. Bet gadus piecus sešus atpakaļ, kad dzīvs vēl bija dēls, rudzus audzēja savā saimniecībā. Interesants likās fakts, ka šajās mājās rudzi tikuši audzēti visos laikos. Kādu simtdaļu zemes platības savā piemājas saimniecībā viņi vienmēr apsējuši ar rudziem pat kolhozu laikos, lai tikai būtu savi rudzu milti. Nopļāvuši tos ar sirpi, sastatījuši, lai izkalst, un vēlāk izkūluši ar spriguļiem. Savā laikā audzējuši arī cukurbietes. Tās tad savārījuši, samaluši un likuši klāt mīklai, lai mazāk vajadzētu miltu un cukura.
Palmīra arī 2011.gadā vēl cep rudzu maizi, baltmaizi, saldskābo maizi un pīrāgus. Saldskābai maizei uz diviem litriem rūgušpiena ņem divus ķieģelīšus, kurus iemērc un ļauj diennakti ieskābt. Tad pieliek ķimenes, raugu un pirmās šķiras miltus un samīca. Bet rudzu maizi jauc ūdenī. To sasilda, piemet sāli, cukuru un aplej miltus. Iejauc parasti ap diviem pēcpusdienā, un no rīta sešos jau mīca. Apmīca ar rudzu miltiem un ļauj uzaugt. Parasti sanākot 4 - 6 kukuļi maizes, kurus cepot uz kļavu lapām. Ar izcepto maizīti viņa vienmēr padalās ar māsas meitu

Mirusi 2024.gada 10.janvārī
 

Palmīra Vaivode un viņas maizes krāsns (2011) - I.Bobrovas foto