Maizes cepēja
Dzimusi 1946.gada 25.maijā Kārsavas rajona Krišjāņu ciema Akmeņu mājās. Mācījusies Krišjāņu pamatskolā, pēc tam divus gadus Rīgas kooperatīvajā skolā, kur ieguvusi 4.kategorijas pavāra kvalifikāciju. Uzreiz pēc skolas sākusi strādāt Bērzpils ēdnīcā. Te nostrādājusi 15 gadus (no 1965.gada līdz 1980.gadam). Kad ēdnīcu likvidējuši strādājusi trīs gadus par pavāri Bērzpils vidusskolā. Tālāk Veronika darbu turpinājusi padomju saimniecībā "Bērzpils" - sākumā par dispečeri, vēlāk par arodbiedrības priekšsēdētāju. Pēc saimniecības likvidācijas strādājusi par sociālo darbinieci Bērzpils pagastā, 2006.gadā - aizgājusi pensijā.
Veronika Odumiņa ilgu laiku dziedājusi Bērzpils folkloras kopā, dziedājusi un vēl tagad dzied saļmas. Viņa ir izslavēta godu saimniece Bērzpils pusē, kura klājusi galdus kāzās, bērēs (vairāk kā simts), arī citās ballēs un pensionāru vakaros.
Cept maizi Veronika iemācījusies jau bērnībā no mammas Antoņinas Jaškas. Bet tā ir sanācis, ka arī visās mājās, kur Veronika dzīvojusi, ir bijušas maizes krāsnis. Maizi cepusi arī viņas vīramāte Augstaros, kur Veronika dzīvo tagad.
Ņem veikalā pirktu ķieģelīti un aplej ar 2,5 litriem silta ūdens. Ieraugam piemet sāli, cukuru, reizēm ķimenes, miltus un liek siltā vietā raudzēt. Otrā rītā, apmēram pēc 10 stundām, kad ieraugs jau mainījies, pielej rūgušpienu, pieliek nedaudz raugu un izsijātus miltus un mīca. Cep parasti uz kļavu lapām divas stundas. Veronika stāstīja, kā viņa nosakot, vai maizīte izcepusies - klaipiņš jāpieliekot pie deguna (ja deguns nedeg - maizīte izcepusies). Izņemtos klaipus nosmērē ar cukurūdeni un liek, lai dziest. Reizē Veronika cepot četrus klaipus, divus parasti atdodot dēla ģimenei. Cepot gan rudzu maizi, gan baltmaizi. Pēdējā laikā baltmaizi gan vairāk cepot elektriskajā krāsnī.

---

Foto no personīgā arhīva: Veronika Odumiņa (2006); Bērzpils etnogrāfiskā ansambļa sastāvā Lubānas svētkos (pirmā no kreisās puses); ar mazbērniem (2006) un kā saimniece 90.gadu beigās.