Maizes cepējs
Dzimis 1981.gada 27.novembrī Balvos. Mācījies Stacijas pamatskolā un Balvu pilsētas ģimnāzijā. No 2000.gada turpinājis mācības LU Vēstures un filozofijas fakultātē, kuru beidzis 2004.gadā.
Jau no 2002.gada Uldis strādājis par kārtībnieku Rīgas pašvaldības policijā, tad gadu par šveicaru. Tālāk strādājis privātskolā "Punktiņš" Jelgavā un četrus gadus par celtnieku Rīgā. 2009.gada pavasarī ģimene atgriežas uz Kubuliem, un Uldis kādu laiku strādā savā saimniecībā. No 2011.gada vasaras strādā par apsargu Litenē.
To, ka vajadzētu cept maizi, Uldim prātā ienācis 2007.gadā. Aizbraucis turpat Kubulos pie pieredzējušas maizes cepējas Genovefas Ubagas, kura tad arī ierādījusi visu maizes cepšanas procesu – kā sijāt miltus, kā mīcīt, kā noteikt krāsns gatavību cepšanai, kā panākt, lai apakšējā maizes garoziņa nebūtu pārāk cieta utt. Un tālāk jau mēģinājis pats. Mēģinājis reizes divdesmit, kamēr pašam licies, ka beidzot sanāk. No Ubagas Uldis saņēmis arī dažus cepšanas piederumus: abru, lizi.
Viss maizes cepšanas process aizņem divas dienas. Sākumā ņem trīs litrus miltu un iesijā koka abrā. Uzvāra ūdeni līdz tas sāk mest burbuli (dzirkstīt), pamazām lej uz miltiem un maisa līdz vienmērīgai konsistencei. Kad mīkla padzisusi līdz 50 -60 grādiem, pieliek dabīgo ieraugu (sakasnīti no iepriekšējās reizes), apkaisa ar miltiem un pamet uz 12 – 24 stundām (kā nu kuro reizi sanāk ar darbiem). Otrajā dienā ņem mīklu, pievieno sāli, cukuru, ķimenes, citreiz rozīnes, ķiplokus, piesijā vēl miltus un mīca (30 – 40 minūtes), kamēr mīkla atlec no rokām. Tad mīklu saslapina, nogludina, apkaisa ar miltiem un noliek uzrūgt.
Tagad var sākt kurināt krāsni. Kad malka izkurējusies, ogles izlīdzina pa visu krāsni un atstāj kādu laiku, lai pagailē. Pēc tam ar pagažu (90 grādu leņķī sasietu slotu) izslauka, un, pārbaudot karstumu, iemet saujiņu miltu. Bļodā ieliek rudenī sagatavotās kļavu lapas un aplej ar karstu ūdeni, lai nelūstu. Tālāk lapas liek uz lizes, ņem gabalu mīklas un veido kukulīti, sānos ievelkot trīs svītras un virsū krustiņu. Vienā cepšanas reizē krāsnī var izcept 9 kukulīšus. Tos tad ātri saliek krāsnī, aiztaisa ciet krāsni un šīberi, un cep 45 minūtes līdz pirmās un trešās rindas kukulīši ir jāsamaina vietām. Un tad vēl cep stundu un 15 minūtes.
Uldis maizi cep mammas Rutas Arnicānes mājās „Saulesdārzs”. Kādreiz te bija riktīga maizes krāsns, bet padomju laikos tā pārmūrēta – tagad ir zemāka un nav „kabatu”, kur saraust ogles.
Kad maizīte izcepusies, to saliek uz galda vai plāksnes, apslapina ar ūdeni gan augšu, gan apakšu un silti sasedz, lai tā lēnām atdziest (nedaudz saslapina arī pirmo drānas kārtu).
Kamēr Uldim nebija darba, maizi cepa katru nedēļu. To pārdeva gan pēc pasūtījuma , gan tirgū. Tagad cep retāk.

2013.gadā mainījās Ulda dzīves ritms, un cept maizīti vairs neatlika laika. Viņš, ar ideju par bišu stropu ražošanu,  vinnēja uzņēmējdarbības veicināšanas konkursā "Laukiem būt!". Ja sākumā Uldis Arnicāns ražoja bišu dravas inventāru, tad tagad arī puķu un komposta kastes, rotaļlietas un spēles bērniem, āra tualetes. Balvu novada "Zemnieku, uzņēmēju ballē 2014" viņu godināja nominācijā "Novada tēla popularizētājs 2014".
2023.gadā Uldis iegādājās Balvu dzelzceļa staciju un sāka pamazām to atjaunot. Ir iecere te sakārtot vietu, lai tā nav degradēta, un ierīkot dzelzceļa ekspozīciju. Tāpēc tagad viņš vāc visa veida informāciju un fotogrāfijas par dzelzceļa vēsturi.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Uldis Arnicāns (foto no "Vaduguns" arhīva); maizes cepšana kopā ar meitu 2011.gada sākumā (foto no personīgā arhīva)