Piemiņas zīmi pretošanās kustības dalībniekiem, veltītu 1945.gada 2. un 3. marta kaujās kritušo Pētera Supes nacionālo partizānu piemiņai Balvu - Viļakas šosejas malā pretī Stompaku purvam atklāja 2011.gada 11.augustā, Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienā. Jūlija beigās pieminekļa pamata pēdā tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Kapsulā ievietots dokuments ar 1945.gada 2. un 3. marta kaujās 28 kritušo nacionālo partizānu vārdiem.
Naudu piemiņas zīmei saziedojušas privātpersonas, bet tā izgatavošanu finansēja mecenāts Harijs Frīdenbergs no Dobeles
Pieminekļa autors ir Pēteris Kravalis. Piemineklis ir lielākā piemiņas zīme bijušā Balvu rajona teritorijā. Tas sver divas tonnas - "pamati ap tonnu un tikpat smags arī pats akmens".
Uz akmens atrodas plāksne ar kritušo uzvārdiem, kā arī tiem, kuru vārdi ir zināmi, un dzejas rindas:
"Mums bija jāmirst, lai dzīvotu simti,
Nebija lemts toreiz Latvijai zelt.
Tiem pēc kariem, kas palika dzīvi,
Būs no jauna Jums Latviju celt".
"1945.gada februārī Stompaku purva salās, ko tautā sāka saukt par Stompaku purva saliņu mītnēm, 2 km no Balvu - Viļakas lielceļa bija izveidota Latvijas lielākā nacionālo partizānu nometne, kur 22 zemnīcās mitinājās 360 cilvēki. Starp tiem daļa leģionāru, kas, leģiona divīzijai atkāpjoties, ar visu bruņojumu bija palikuši tēva mājās. Lai iznīcinātu partizānus, 1945.gada 2.martā zemnīcām uzbruka divu čekas karaspēka bataljonu karavīri kopā ar iznīcinātājiem, kam bruņojumā bija arī četri mīnmetēji. Kaujas notika visu dienu, partizāni sīksti pretojās, un uzbrucēji cieta lielus zaudējumus, tā ka ieņemt nometni un iznīcināt partizānus nespēja. Kaujā bija krituši vai pēc smaga ievainojuma nomiruši arī 28 Stompaku purva iemītnieki. Nākamajā naktī partizāni ar kauju pārrāva nometnes aplenkumu un aizgāja neuzvarēti" - tā par Stompaku kauja raksta Balvu nodaļas nacionālās pretošanās kustības dalībnieku lietu komisijas priekšsēdētājs Zigfrīds Berķis.
L.Dukaļskas foto: piemineklis atklāšanas dienā 2011.gada 11.augustā