))
Dzimusi 1941.gada 29.augustā Rugāju pagasta Strautiņos, turpat dzīvo arī tagad. Mācījusies Rugāju vidusskolā, kur beigusi deviņas klases. Pēc tam strādājusi toreizējā kolhozā „Boļševiks”. Var teikt, ka 30 gadus Lidija ir nostrādājusi fermā. Strādājusi apzinīgi un labi, ne velti saņemti vairāki Goda raksti un 1989.gadā viņa bijusi Balvu rajona Goda plāksnē.Kad 1992.gadā kolhozs izjucis, Lidija sākusi strādāt Rugāju slimnīcā. Te viņa nostrādājusi četrus gadus, līdz 1996.gadam, kad aizgājusi pensijā. Tagad strādā savā saimniecībā, tur govis, sien sieru un cep maizi.
Maizes cepšanas prasmi Lidija apguvusi no savas mammas Marijas Griestiņas, bet tagad to ir nodevusi arī meitai Inesei. Jautāta pēc kādas konkrētas receptes, Lidija saka, ka nekādas receptes jau nav. „Cepu pēc izjūtas un garšas”.
))
Abrā ieber rudzu miltus, sāli, cukuru, ķimenes, pielej karstu ūdeni vai biezpiena suliņas, pieliek ieraugu, izmaisa un pamet stundas četras rūgt siltumā. Reizēm pievieno vārītus mīcītus kartupeļus - tad vajag mazāk miltu un maizīte tik ātri nenobriest. Tad seko mīcīšana un cepšana. Mīcot liek klāt smalkos kviešu miltus, cukuru. Cep maizes krāsnī uz kļavu vai vasarā kāpostu lapām, arī uz pannām. Siltā laikā sanāk, ka rītā iejauc un vakarpusē jau cep. Ziemā gan parasti jaucot vakarā un cepot nākošajā dienā. Lidijas kundze stāsta, ka koka muldā, kurā jaukusi agrāk, vairs nav ko jaukt, jo ēdāju ir mazāk. Tagad viņa jauc plastmasas bļodā un ziemā cepot pa pāra nedēļai. „Bet ieraugs mājās ir visu laiku”.
Kad maizīte izcepta, protams, visi tuvākie tiek pie garšīgas pašceptas maizītes. Reizēm Lidija maizīti dažādo, izcepot maizi ar ķirbjiem vai burkāniem.
Lidijai Voicišai ir iekopts skaists dārzs.
Foto no personīgā arhīva: L.Voiciša 2011. gadā un 1996.gadā