))
Dzimusi 1922.gada 24.martā Rugāju pagasta „Nagļos”. Mācījusies Nagļu pamatskolā, kur beigusi četras klases. Pēc tam līdz 1940.gadam strādājusi tēva saimniecībā. 1940.gadā apprecējās un pārgājusi dzīvot uz Strautiņu ciemu turpat Rugāju pagastā. Kamēr bērni bijuši mazi, dzīvojusi pa mājām un strādājusi savā saimniecībā. Marija Griestiņa kolhozu laikā strādājusi cūku fermā un gājusi lauku brigādē Ždanova kolhozā. No 1977.gada ir pensijā.Maizes cepšanas prasmi Marija Griestiņa apguvusi no savas mātes Veronikas Līmanānes. Ģimene tolaik bijusi liela (tēvs, māte un septiņi bērni), tāpēc cept nācies bieži, gandrīz katru nedēļu. Tagad maizīti viņu mājās cep meita Lidija Voiciša. Arī mazmeita Inese Kočāne ir apguvusi šo prasmi. Inese atceras, ka vecmamma ne tikai cepusi maizīti, bet lutinājusi savu ģimeni ar garšīgu maizes ķīseli, kuru vārījusi no rupjmaizes mīklas, ko ēduši ar aukstu pienu, un rauga pankūkām, kuras mīkstas bijušas pat otrā dienā.
Mazbērniem tika izcepti mazi kukulīši – sakasnīši no mīklas, kas palikuši abras dibenā. Vidū ticis likts ievārījums, cukurs – ko nu kurš pasūtījis. Marija Griestiņa cepusi arī karašas ar burkāniem, kad pie baltmaizes mīklas likusi sarīvētus nevārītus burkānus.
Rudzu maizi iejauca abrā ieberot rupjos rudzu miltus, vārītus un samīcītus kartupeļus, sāli, cukuru, ķimenes, visu pārlēja ar karstu ūdeni, kurā vārījās kartupeļi, pielika ieraugu, samaisīja un lika lai ieskābst. Muldiņu rūpīgi apsedza un novietoja uz plīts mūrīša. Parasti mīklu jauca vakarā un no rīta samīcīja, pieliekot vēl rudzu un baltos kviešu miltus un cukuru. Nedaudz mīklas atstāja ieraugam nākošajai reizei. Tad apkaisīja ar miltiem, uzvilka krustiņu, apsedza un lika atkal siltumā, lai mīkla „uzaug”. Pa to laiku izkurināja krāsni, izvilka ogles, padzesēja, tad veidoja kukulīšus, lika uz lizes, kas noklāta ar kļavu lapām, apkaisītām ar miltiem un lika krāsnī. Kukulītim pa malām ievilka svītras un vidū vienmēr uzspieda krusta zīmīti, lai Dieviņš palīdz un sanāk garšīga. Cepa apmēram divas stundas. Izņēma no krāsns, notīrīja lapas, apsmērēja ar cukurūdeni, lai mīkstāka garoziņa, salika kukulīšus rindā un apsedza ar dvielīti, lai atdziest. Tad grieza šķēlēs, vēl siltu apsmērēja ar pašas kultu sviestu un deva bērniem.
2000.gadā pie Marijas Griestiņas ciemojušies Upmalas sākumskolas bērni, kuriem viņa stāstījusi un rādījusi maizītes cepšanas procesu.
Marija Griestiņa dārzā vienmēr audzējusi dažādus sausos ziedus un graudzāles, kuras vēlāk prasmīgi sakrāsojusi dažādās krāsās. Tās viņa izmantojusi bēru vainagu gatavošanā. Gan kolhozu laikos, gan arī vēlāk esot pensijā Marija Griestiņa bijusi pieprasīta bēru vainagu gatavotāja. Viņa atceras, ka reizēm vienā naktī bijis jāpaspēj sataisīt pat piecus vainagus.
Marijas kundze dzīvoja pie meitas Strautiņos un palīdzēja viņai darbos.
Marija Griestiņa bija viena no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļautās vērtības "Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē' nesējām
Mirusi 2018.gada 28.februārī. Apglabāta Čušļu kapos.
))
))
))
))
))
Foto no I.Kočānes personīgā arhīva: M.Griestiņa (2011); maizes cepšana pie M.Griestiņas (2000)