Maizes cepēja
Dzimusi 1949.gada 9.maijā Lazdukalna pagasta (bijušās Lieparu ciema padomes) Mazajos Meronos. Mācījusies Eglaines astoņgadīgajā skolā. 1967.gadā aizgājusi mācīties uz Malnavas sovhoztehnikumu par zootehniķi. Dziedot tehnikuma korī, Leontīna piedalījusies Vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā, kur viņu koris starp tehnikumu koriem ieņēmis pirmo vietu.
Pēc skolas Leontīna strādājusi kolhozā „Varonis” par piena savācēju. 1971.gadā apprecējusies un atnākuši dzīvot uz Ždanova vārdā nosaukto kolhozu. Sākusi strādāt Māliņu kompleksā par slaucēju, kur tika nostrādāti divdesmit gadi līdz pat 1993.gadam, kad kolhozs likvidējās. Tālāk sekoja bezdarbnieka gadi, bet no 2011.gada maija – pensijā. Ģimenē izaudzinātas trīs meitas.
Cept maizīti Leontīna iemācījusies no mammas Agneses Uršuļskas. Cepusi jau no trīsdesmit gadiem, vienīgi kolhozu laikos bijis daudz jāstrādā un nebijis laika. Tagad ģimenē pārsvarā ēd tikai pašcepto maizīti. Kad vajag, tad izcep. Reizēm ir cepusi arī pēc pasūtījuma, bet vairāk gan cep kā ciema kukuli. Mājās ir maizes krāsns, kuru kurina ziemā un rudenī, vasarās cep elektriskajā krāsnī.
Leontīna cep gan rupjmaizi, gan baltmaizi, gan bulciņas un pīrādziņus. Baltmaizi jauc pienā – litrā piena ieber cukuru, sāli, vaniļas cukuru, rozīnes, izšķaida pusi paciņas rauga un miltus. Rupjmaizi Leontīna jauc biezpiena sūkalās. Pieber sāli, miltus un atstāj ieskābt. Tad nākošajā dienā pieliek raugu, ķimenes, miltus un visu samīca. Saimniece liek gan rudzu miltus, gan kviešu miltus, lai maizīte gaišāka. Klaipiņus liek uz kļavu lapām, uzvelk krustiņu un laiž krāsnī iekšā.
Leontīna Škapare dzīvo Rugāju pagasta „Māliņos”

---

Foto I.Bobrova: L.Škapare (2011)