Sabiedriskais darbinieks, Nacionālo partizānu atbalstītājs un piemiņas iemūžinātājs
Dzimis 1931.gada 27.jūlijā Balvu pagasta Lemešavā zemnieka ģimenē. 1939.gadā sācis mācīties Balvu pamatskolā, pēc tam Balvu vidusskolā, kuru beidzis 1951.gadā. Tajā pat gadā iestājies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē. Pēc Agronomijas fakultātes 4.kursa beigšanas 1955.gada 20.aprīlī Balvu rajona vadība uzaicinājusi Zigfrīdu Berķi strādāt par agronomu Balvu rajonā - par kolhoza "Varonis" agronomu. Drusku vēlāk - 1955.gada 4.septembrī viņš tiek pārcelts darbā uz Rugāju mašīnu traktoru staciju. 1958.gadā sakarā ar Rugāju MTS likvidāciju, Z.Berķis sāk strādāt par galveno agronomu Balvu rajona lauksaimniecības inspekcijā. Sakarā ar paraugsaimniecību izveidošanu 1960.-1961.gadā veicis padomju saimniecības "Balvi" galvenā agronoma pienākumus. 1961.gadā ar Lauksaimniecības ministrijas pavēli ticis iecelts par Balvu rajona lauksaimniecības pārvaldes galveno agronomu, bet no 1970.gada janvāra pārcelts darbā par Balvu rajona valsts sēklu inspekcijas priekšnieku, kur nostrādājis līdz 1991.gadam, līdz aiziešanai pensijā. 1967.gadā noorganizējis Dārzkopības biškopības biedrības Balvu nodaļu, kurā kā valdes priekšsēdētājs uz sabiedriskiem noteikumiem nostrādājis līdz 1982.gadam.
Jau ar Atmodas sākumu Zigfrīds Berķis aktīvi piedalījies Latvijas atjaunošanas pasākumos. Savā darba vietā noorganizējis Tautas frontes grupu, 1991.gadā piedalījies barikādēs pie televīzijas ēkas. 1993.gada februārī piedalījies Nacionālo Daugavas vanagu apvienības Balvu nodaļas organizēšanā, bijis nodaļas priekšsēdētāja vietnieks. Kopš 1996.gada 8.jūlija līdz 2009.gada 18.maijam vadījis Balvu rajona padomes Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku lietu komisiju, bet pēc Balvu rajona padomes reorganizācijas - no 2010.gada 4.februāra - Balvu novada pašvaldības Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku un politiski represēto personu lietu komisiju.
Jau 1980.gada sākumā Zigfrīds Berķis sācis meklēt materiālus par latviešu nacionālo partizānu nometnēm un darbību Abrenes (Viļakas) apriņķa teritorijā. Viņa sakrātie materiāli atrodami Balvu novada muzejā, Rīgā Okupācijas muzejā, vēstures pētnieka H.Stroda grāmatās.
Kopš 1989.gada Zigfrīds Berķis organizējis un vadījis 12 piemiņas zīmju uzstādīšanu un atklāšanu Balvos, Viļakā, Šķilbēnos, Baltinavā, Tilžā, Rugājos, Krišjāņos, Vīksnā. 1995.gada 3.jūnijā Stompaku nacionālo partizānu nometnē organizējis un vadījis visu Ziemeļlatgales nacionālo partizānu pirmo salidojumu, kurā piedalījās ap 170 dalībnieku.
Apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 2007.gada novembrī apbalvots ar Balvu pilsētas Atzinības rakstu, 2008.gada novembrī un 2016.gada novembrī – ar LR Aizsardzības ministrijas Goda rakstu. Ar 2010.gada 13.oktobra Ordeņu kapitula lēmumu apbalvots ar Atzinības krusta Bronzas goda zīmi.

Miris 2021.gada 23.martā.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

---

Foto no personīgā arhīva: Z.Berķa ģimene (80.gadu vidū); ar Valsts prezidentu V.Zatleru un viņa kundzi un mazdēlu M.Pirkstu (2010); atklājot pieminekli Viļakā (2008); saņemot Aizsardzības ministrijas Goda rakstu 2016.gada 21.nov. (Z.Berķis, J.Logins, D.Pundure)