Tilžas folkloras kopas "Sagša" un garīgo dziesmu dziedātāja, maizes cepēja, godu saimniece
Dzimusi 1960.gada 30.aprīlī Tilžas pagastā "Akmeņrūčos" Ādolfa un Janīnas Loču ģimenē. Annai ir brālis Aivars Ločs. 1967. gadā sāka mācīties Tilžas vidusskolā, kuru pabeidza 1978. gadā. Skolas laikā no 1977. gada dziedāja Tilžas pagasta korī, pagasta vokālajā ansamblī, dejoja pagasta jauniešu deju kolektīvā. Pēc skolas beigšanas uzreiz sāka strādāt Balvu pilsētas 3. bērnudārzā (Steķentavā, kur tagad mežniecība atrodas). Pēc gada apprecējās un no 1979. gada līdz 1983. gadam strādāja Tilžas pasta nodaļā.

No 1990.gada līdz 1994. gadam nostrādāja Tilžas padomju saimniecībā par slaucēju. Kādu laiku nācās būt par bezdarbnieci, bet no 1999. gada līdz 2011.gada vasarai strādāja par tehnisko darbinieku Tilžas doktorātā. No 2012.gada strādā par veļas mazgātāju Tilžas bērnudārzā.

Anna ir ļoti sabiedriska un aktīva, darbojas Latvijas lauku sieviešu apvienībā, sieviešu biedrībā "Tilžas Oāze", Balvu sieviešu biedrībā "Rudzupuķe", no 2009.gada darbojas Tilžas dramatiskajā kolektīvā. Viņa izstrādāja un realizēja divus LEADER projektus - atjaunoja vecās grāmatnīcas telpas un sakārtoja tās apkārtni. Renovētajās telpās tagad atrodas biedrība "Tilžas Oāze". Anna Tilžas pagastā iesākusi Annas dienas gadatirgus tradīcijas un palīdzējusi Vectilžas pagasta sievietēm izveidot ģimenes biedrību "Saime". 2008. gada 23. maijā Anna Jermacāne kā kandidāte nominācijā "Sievietei par ģimenes stiprināšanu" devās uz Tukuma rajonā esošo atpūtas kompleksu „Valguma pasaule”, lai saņemtu apbalvojumu - "Stikla kurpīti" vēstuļu konkursā „Sieviete Latvijai 2008”. Konkursā Annu pieteica nominācijā – Sievietei par ģimenes stiprināšanu. Anna ir pratusi kopt un uzturēt dzimtas tradīcijas un izaudzinājusi sešas meitenes. 2009.gadā ieguva LLSA Ziedu ordeni.

Annai patīk gatavot un klāt galdus, tāpēc iet godos un bērēs par saimnieci, cep maizi. Anna apgūt amatu pie godu saimnieces Magdas sāka 1993.gadā, un, jau pēc gada, patstāvīgi uzsāka galvenās godu saimnieces darbu. Cept maizi viņa sāka no 1985.gada, kad bērni vēl bija mazi. Tolaik bija sava saimniecība, savi rudzi, kurus varēja samalt miltos. Sākumā viņa noskatījās, kā to dara mamma, bet pēc tam pati domāja, kā uzlabot garšu. Mēģinot arī apguva maizes cepšanas prasmi. Ja kas iepatikās, tā arī turpināja cept tālāk. Tagad Anna cep ne tikai savām vajadzībām, bet arī pēc pasūtījuma citiem. Cep gan baltmaizi, gan rudzu maizi. Anna mīklu jauc bļodā. Ar karstu ūdeni aplej miltus un liek visu uz divām diennaktīm ieskābt. Tad klāt liek cukuru, sāli, mīcot klāt ber bīdelētos miltus. Ar pašcepto maizi Anna piedalījusies visos pagasta svētkos, arī Balvu novada svētkos. 2011.gada maijā Annas maize tika piedāvāta Latgales dienā Brīvdabas muzejā, kur piedalījās arī Tilžas etnogrāfiskais ansamblis.

Sākumā Anna Jermacāne dziedāja Vectilžas etnogrāfiskajā ansamblī "Sagša", bet no 2003.gada dzied Tilžas etnogrāfiskajā ansamblī. Šajā ansamblī dziedāja viņas krustmāte Alīda Ločmele un kādu laiku dziedāja arī Annas meitas. Anna arī tagad aktīvi iesaistās Tilžas pagasta kultūras un sabiedriskajā dzīvē.
Pati Anna saka: "Vislielākais mans dārgums - mani seši bērni".

Anna Jermacāne ir viena no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļautās vērtības "Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē" nesējām. Viņa maija mēnesī kopā ar Tilžas etnogrāfisko ansambli dzied pie visiem Tilžas pagasta krucifiksiem.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no personīgā arhīva: Anna Jermacāne;  ar Tilžas folkloras kopu (stāv centrā); Tilžas etnogrāfiskā ansambļa 25 gadu jubilejas reizē 2013.gada 18.oktobrī (Z.Loginas foto); A.Jermacāne Lietuvā (2010);