Dzimusi 1929.gada 26.februārī Saldus rajona Kalētu ciemā. Zemnieku Emīlijas un Friča Vēju ģimenē viņa bija vecākais bērns. Mācījusies Saldus vidusskolā. Klase, kurā mācījās Olga, vēl līdz šai dienai organizē salidojumus, uz kuru katru gadu gan ierodas aizvien mazāk bijušo klasesbiedru. Augstāko izglītību Olga ieguva Pēterburgā, toreizējā Ļeņingradā.

Dzimtajā Saldus rajonā Olgas un viņas dzīvesbiedra Fateja Solovjova ģimenē dzimuši divi bērni - meita Irīna, kura mirusi bērnībā, un dēls Viktors. Tālākās viņas dzīves gaitas saistās ar Madonu, kur ģimenē piedzimst trešais bērns - meita Rita.

Savu dzīvi Olga Solovjova saistījusi ar žurnālistiku - strādājusi Saldus rajona izdevumā "Padomju Dzimtene", tad Madonas rajona laikrakstā "Stars". Ilgus gadus bijusi republikas centrālā laikraksta "Cīņa" ārštata korespondente, bet no 1981.gada līdz 1984.gadam - Balvu rajona laikraksta "Vaduguns" redaktore. O.Solovjovai piemita lielisks literāta talants, inteliģence un augsta atbildības sajūta - īpašības, kas reti sastopamas vienā cilvēkā. Kā ikvienam radošam cilvēkam, arī viņai bija bezgala plašs interešu loks - mūzika, literatūra, fotogrāfija, rokdarbi.

Lielākais un nozīmīgākais O.Solovjovas dzīves cēliens pavadīts Balvos. Kā žurnāliste viņa nevienu reizi vien uzstājusies presē ar nozīmīgām, bieži asām publikācijām. Mūža lielākais sapnis - uzrakstīt romānu, īstenojās mūža nogalē. Romāna "Skopā vasara" manuskripts tika nosūtīts rakstniecei Annai Saksei, ar kuru O.Solovjovai bija izveidojušās draudzīgas attiecības. Atbildes vēstule ar vārdiem: "Ir! Romāns ir!", droši vien, bija viens no laimīgākajiem brīžiem žurnālistes dzīvē. Diemžēl romāns tā arī netika nopublicēts, jo O.Solovjova atteicās veikt cenzūras pieprasītos labojumus. Šī neveiksme būtiski iedragāja O.Solovjovas veselību un 1985.gada 17.decembrī medicīniskas operācijas gaitā radušos komplikāciju rezultātā nomira.

O.Solovjovas atdusas vieta atrodas Balvos, Luterāņu kapsētā.

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē