Dzimis 1912.gada 28.janvārī Vīksnas pagasta „Sprogās”. Sākumā mācījies Vīksnas pamatskolā, tālāk izglītību turpinājis Balvos. Latvijas laikā strādājis Balvos pastā, bet kara laikā - Šķilbēnos grāmatvedis.
1943. gadā dienējis vācu armijas frontes pretizlūkošanas 212.vienībā. Mācījies Instenburgas frontes pretizlūkošanas skolā (no 1944. gada novembra līdz 1945. gada martam). Izlūku gājienā Polijā kritis gūstā. Desmit gadus pavadījis Krievijā izsūtījumā Kolimas, Magadānas lēģeros - ogļu šahtās. Latvijā atgriezies 1955. gada oktobrī ar sabojātu veselību. Tajā laikā arī Magadānas apgabala ārstu komisija Pēterim Sprudzānam bija piešķīrusi 2. grupas invaliditāti.
No 1967. gada strādājis Alūksnes MRS par grāmatvedi, no 1968. gada visu laiku padomju saimniecības „Liesma” būvdarbu vadītājs. Darbu turpinājis arī esot pensijas vecumā, par labu darbu apbalvots.
Pēteris Sprudzāns daudz ko apguvis pašmācības ceļā. Esot Krievijas nometnēs, lai atvieglotu savu un līdzbiedru dzīvi, uzdevies par ārstu. Visu mūžu bijis zinātkārs par dažādam lietām un notikumiem.
1956. gada decembrī P.Sprudzāns apprecējās. Meita Inese Kukaine dzīvo un strādā Rīgā, bet dēls Imants Sprudzāns ar māti – turpat „Sprogās”.
Savus darbus „Purva velns” un „Pa laikmeta kāpnēm” sarakstījis mūža pēdējos gados, kaut arī domās tie bijuši jau sen, kopš brīža, kad vectēvs stāstījis dažādus notikumus no ciema dzīves. Stāsti ir rakstīti balstoties uz vēsturiskiem notikumiem, interesējoties un vācot materiālus, uzklausot vecos „Sprogu” ciema iedzīvotājus. Leģendas „Pa likteņa kāpnēm” priekšvārdā Pēteris Sprudzāns raksta: „Tagad, kad esmu pats jau sasniedzis 70 dzīves gadus, bieži nāk atmiņā vectēvs, kurš man it kā atgādina: „Tu esi Sprogu ciemā mūsu dzimtas pēdējais vīrs, uzraksti to, ko tev stāstīju”. Tas tad arī lika man rakstīt”.
Ņemot vērā savdabīgo valodu un aprakstītos notikumus padomju laikā nevienu darbu neizdevās izdot. „Purva velna” fragments 90.gadu sākumā tika publicēts laikrakstā „Vaduguns”. Abus darbus mašīnrakstā iesietus Balvu centrālā bibliotēka saņēma no Latvijas Kultūras fonda Balvu kopas un tie atrodas Novadpētniecības lasītavā.
Miris 1993. gada 16. jūlijā, apglabāts Vīksnas pagasta „Sprogu” kapos.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no I.Kukaines personīgā arhīva: P.Sprudzāns 70.gadu vidū Jūrmalā; pastā (1932); pasta kolektīvs (P.Sprudzāns otrajā rindā pirmais no labās puses); ar sievu Genovefu un ģimenes vidū - P.Sprudzāns, meita Inese, sieva Genovefa, māsa Marianna un mazmeita Monta (1991)