Maizes cepēja un godu saimniece, audēja
Dzimusi 1964.gada 6.maijā Baltinavā, bet ieprecējusies Briežuciema pagastā un dzīvo vīra mājās Bēliņu ciemā. Pēc Baltinavas vidusskolas absolvēšanas 1982.gadā, aizgājusi mācīties uz tirdzniecības skolu. Pēc tās beigšanas, Anna arī visu laiku tirdzniecībā ir strādājusi – Baltinavā, Rekavā, un no 1984.gada ir pārdevēja Briežuciema veikalā.
Annai jau no bērnības paticis darboties pa virtuvi. Iemācījusies ne tikai gatavot ikdienas ēdienus, bet arī klāt svētku galdus, cept garšīgas tortes. Daudzās mājās ciemiņus priecējuši Annas klātie svētku galdi, bet tortes aizceļojušas uz daudzām Latvijas vietām, jo vietējie cilvēki zina, kuram prasīt izcept, ciemos braucot, ne tikai garšīgu, bet arī skaistu svētku torti. Anna cep arī maizīti. Gan baltmaizi, gan saldskābmaizi, gan īstu rudzu rupjmaizi.
Kādreiz ticis cepts īstā, senā maizes ceplī, bet tagad, ērtības labad, cep gan plīts cepeškrāsnī, gan „ātrajai’’ izcepšanai arī elektriskajā krāsniņā. Annai maizīte vienmēr iznāk garšīga, neskatoties uz to, kādā krāsnī cepta. Tas norāda uz to, ka arī ar mūsdienīgiem paņēmieniem cepta maizīte, ja vien tas darīts ar prasmi un sirds dāsnumu, garšos labi. Pie Annas var griezties pēc padoma, kā izcept maizīti, ja mājās nav maizes cepļa. Tā tas ir daudzās mājās, bet vēlme pēc pašceptas maizes cilvēkos pēdējā laikā tikai aug.
Ziemā maizē tiek cepta katru nedēļu, bet vasarā retāk – reizi mēnesī. Šoreiz Anniņa atklāj saldskābās maizes recepti, kas ir viņu ģimenes mīļākā maizīte.
No rīta sešos puskilogramu rudzu miltu aplej ar vienu litru verdoša ūdens. Kad tas padziest, klāt liek raugu (vai izmanto sakasnīti, kas koka traukā glabājas no iepriekšējās reizes), apmaisa, apkaisa ar baltajiem miltiem un noliek uz 12 stundām rūgt. Vakarā tad apmaisa, pieber cukuru un sāli pēc garšas, ķimenes, pieber vairāk kā kilogramu kviešu miltu. Atkal noliek rūgt. Pēc darba vakarā samīca un atstāj uzrūgt. Parasti ap deviņiem kurina krāsni un ap desmitiem jau lika maizīti krāsnī. Cep kādu stundu. No šī daudzuma sanāk trīs vidēja lieluma kukulīši. Cep parastajā ķieģeļu krāsnī.
2009.gadā piedalījusies maizes cepšanas meistardarbnīcās un savu māku ierādījusi arī mācekļiem
Anna Pundure ir arī čakla audēja. Līdz Briežuciema pagasta aušanas darbnīcas ierīkošanas, viņa bija tikai redzējusi kā auž mammas māsa un dažreiz palīdzējusi viņai uzmest audeklu. Nu Anna ir apguvusi visu aušanas procesu no viena gala līdz otram, un auž grīdsegas, somas, spilvenus. Viņas austie lupatu deķi pabijuši arī izstādēs. Piedalījusies tūrisma izstādē-gadatirgū “Balttour 2011” februārī, Lielajā latgaļu gadatirgū Ludzā , Balvu novada svētkos, gadskārtējās starpnovada amatu meistaru un rokdarbnieku darbu izstādēs Briežuciemā, citos pasākumos. 2018.gadā Briežuciema rokdarbu pulciņa vadītāja Anna Pundure tika apbalvota ar Balvu novada domes Atzinības rakstu.

Mirusi 2021.gada 4.aprīlī, apglabāta Bēliņu kapsētā.

Jau pēc viņas nāves 2021.gadā iznāca Annas Pundures dzejas grāmata "Es ziedēšu atmiņās".

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no Z.Mežales personīgā arhīva: Anna 2009.gada vasarā; Anna stellēs un tūrisma izstādē "Balttour 2011"