Līdz 1970. gadam deju kolektīvu vadīja Irēna Mičule ( Bukša). Tad vēl nebija telpu mēģinājumiem un dejotgribētāji pulcējās dažādās vietās Baltinavā.
1970. gadā jauniešu deju kolektīvu sāka vadīt Ausma Zelča. Sākumā arī meklēja telpas mēģinājumiem gan pie dejotājiem mājās, gan mēģināja brīvā dabā. Plašākai publikai kolektīvs dejoja Briežuciema kluba atklāšana pasākumā 1971. gadā. Tad arī kolektīvs tika pie savas mājvietas un savas skatuves. Vēlākos gados dejotājus mācīja gan skolotāja Jaunzema, gan tagadējā Viļakas kultūras nama direktore Akvilina Jevstigņejeva.
No 1983. gada līdz 1991. gadam kolektīvu vadīja Jānis Gabrāns. Vairāki dejotāji, kuri sākuši dejot Jāņa vadītajā jauniešu deju kolektīvā, dejo arī tagad vidējās paaudze deju kolektīvā „Pāris” - Jāzeps Jermacāns un Žanis Ozoliņš.
Pēc 1991. gada divus gadus deju kolektīva Briežuciemā nav bijis, bet 1993. gadā ar toreizējās kluba vadītājas Lidijas Ločmeles gādību dejot gribētāji sāka atkal pulcēties kopā. Sākumā atsāka dejot četri pāri, etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Maruta Ločmele dejotājiem pēc ansambļa dziedātāju norādījumiem iemācīja etnogrāfiskās dejas.
Kad 1994. gadā kolektīvu sāka vadīt Skaidrīte Pakalnīte, dejotājiem piepulcējās vēl četri dejotāju pāri. Šo gadu tad arī var uzskatīt par kolektīva dzimšanas gadu.
2009.gadā, kad kolektīvs svinēja savu 15 gadu pastāvēšanas jubileju, izrādījās, ka vairāki dejotāji kolektīvā dejojuši visus šos 15 gadus – Vija un Jāzeps Jermacāni, Lidija un Francis Ločmeļi, Helēna un Edgars Ločmeļi, Boldāns Jānis. Daudzus gadus dejoši Aldis un Anita Punduri. Daļa dejotāju gadu gaitā bija mainījušies, bet „Pāris” joprojām pastāv.
Kolektīvam bija raksturīgi, ka pārsvarā dejo precēti pāri, arī dejotāju vecums vienmēr ir atbildis kategorijai – vidējā paaudze. Kā jau minēts, daudzus gadus kolektīvā dejojuši precēti pāri, bet pirms 2018.gada Dziesmu un deju svētkiem piepulcējās arī gados un pieredzē jauni dejotāji. Un tā 2019. gadā kolektīvs 25. dzimšanas dienu nosvinēja kuplā pulkā – gan bijušie dejotāji, gan tie, kuri dejuši visus 25 gadus, gan tie, kuri „Pārim” piepulcējušie pavisam nesen. Pašreiz kolektīvā puse dejotāju nav precēti pāri, bet nosaukums ‘’Pāris’’ paliek, jo dejā tāpat vajag būt labi saliedētam pāri.
Kolektīva dalībniekiem svarīgākais ir dejot pašiem sev par prieku, kopīgā brīvā laika pavadīšanā iesaistīt arī bērnus, kuri vienmēr ir klāt gan mēģinājumos, gan koncertos, gan izbraukumos.
Foto no Briežuciema kultūras nama arhīva: Deju kolektīvs pēc svētkiem Balvu estrādē; Dziesmu un deju svētkos Rīgā 2008.gadā; lustīgi un dziedoši vīrieši kā ozoli; „oranžo reiss” – oranžs prieks raksturīgs kolektīvam; "Pāris" dziesmu un deju svētkos Rīgā (2018); 25 gadu jubilejas pasākumā (2019); ilggadēju dejotāju godināšana; Digitālais tautas tērpu gājiens (2020)