Piemineklis Sv.Franciska ordeņa mūkam tēvam Filipam Viļakā pie kapucīnu klostera uzstādīts 1995.gada oktobrī
Tēvs Filips, īstajā vārdā Nikodems Turks, dzimis 1914.gadā piecu bērnu ģimenē. Viņš mācījās Rīgas Garīgajā seminārā, pēc trešā kursa iestājās kapucīnu klosterī un izbrauca uz Vāciju. Atgriezies turpināja mācīties 4.kursā. 1940.gada sākumā bīskaps B.Sloskāns iesvētīja tēvu Filipu un citus kapucīnus par subdiakoniem, bet nedēļu vēlāk - par diakoniem. Viņš steidzās šo ceremoniju paveikt, jo draudēja Padomju Savienības iebrukums Latvijā. Tas arī notika 1940.gada 17.jūnija naktī, kad sarkanarmija pārgāja Latvijas robežu pie Zilupes. Jau nākošajā dienā ar lielu steigu tēvu Filipu un citus kapucīnus bīskaps Jāzeps Rancāns iesvētīja par priesteriem (bez 8 dienu rekolekcijām, kā tas parasts).
Tēvs Filips noturēja savu primiciju Pieniņu baznīcā un tika nozīmēts Viļakas klostera pakļautībā. Viņš kļuva arī par Kupravas prāvestu, bet ne uz ilgu laiku. Arī Viļakā viņa dzīves laiks nebija gars. Tēva Filipa darbība dūrās acīs ateistiem, viņu arestēja un aizveda uz Ostrovas cietumu, kur piesprieda nāvessodu. Bet vāciešiem strauji ieņēmot Ostrovu, atbrīvoja arī ieslodzītos. Tēvu Filipu, stipri novārgušu un bezspēcīgu, aizveda uz Viļakas klosteri, kur tēvu kopa un ārstēja. Slimoja viņš nepilnu pusgadu un 1942.gada 6.janvārī nomira. Viņu apbedīja klostera dārzā, pretī klostera kapličai, ar novēlējumu - lai tēvs Filips turpina sargāt klosteri.
Kad klosteri nacionalizēja, kapličā ierīkoja kinozāli, bet pretī kinozālei uzlēja asfaltu. Tā tēva Filipa kaps nokļuva zem asfalta, un kādu laiku tikai cilvēku atmiņā saglabājās apbedījuma vieta.
Tēva Filipa kapu atrada 1995.gada 12.jūnijā, un turpat arī tika pārapbedīts. Rudenī, ar Viļakas pilsētas domes labvēlību, tika uzlikts kapu piemineklis.

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

---

Foto: I.Bobrova