Vietējās nozīmes dabas aizsardzības objekts dabas parks „Balkanu kalni” izveidots 2002.gadā. Tas atrodas Balvu rajona Šķilbēnu pagastā. Kopējā platība ap 20 ha. 1990. gadā šo teritoriju kopā ar bijušo Kangaru pamatskolas ēku savā īpašumā ieguva likumīgais mantinieks Jānis Aleksandrovs. Ēkā Jānis kopā ar dzīvesbiedri Devgasiju Aleksandrovu, iekārtoja novadpētniecības muzeju, parkā dendroloģiskos stādījumus, divas dabas takas. Tieši pateicoties J.Aleksandrova ierosinājumam, toreizējā Balvu rajona padome nolēma apstiprināt Balkanu kalnu teritoriju par aizsargājamu dabas objektu - dabas parku, jo gleznainajā apkārtnē atrodas divas Ziemeļlatgales augstienes augstākās virsotnes - Kangaru un Balkanu kalni.
))
Kopš 2005. gada dabas parks ir pagasta īpašums. Tajā turpinās aktīva darbība, attīstība un pilnveidošana, tiek kopti stādījumi un veidotas jaunas dabas takas. Risinās darbi pie slēpošanas trases izveides, kura paredzēta ne tikai ikdienā , bet būs piemērota arī sacensību organizēšanai.
Te skatāmas trīs izzinošas dabas takas, kuras ietver jaukto koku mežus ar daudzveidīgu augu valsti, stāvas nogāzes, augstus paugurus un dziļas gravas. Takās ir arī vēsturiskas ierakumu vietas, kas saglabājušās no Latvijas atbrīvošanas cīņām 1919. un 1920. gadā. Interesanti ir vietējā mākslinieka Pētera Pužuļa kokā veidotie zvēriņi, bet takas noslēgumā teikas apvītā ))
„nogrimusī baznīca”.
Kopš 2006.gada Šķilbēnu pagasta padome sadarbībā ar Latvijas Mākslas Akadēmijas Latgales filiāles pasniedzējiem un studentiem Balkanu dabas parkā - muzejā rīkoja tēlnieku un mākslinieku plenēru „Balkani 2006, 2007,2008”. Plenēra mērķis bija sekmēt kultūras attīstību Latgales reģionā. Dalībnieki plenēra laikā gleznoja un veidoja koka skulptūras. Jaunrades procesā tapušie mākslas darbi palika Šķilbēnu pagasta padomes īpašumā un ir apskatāmi Balkanu dabas parka takās. Dažas skulptūras attēlo dzejnieka Antona Slišāna apkopotās Ziemeļlatgales teiksmas. Ap sešus metrus augstu koku tēlos iedzīvināts drosmīgais karavīrs, skaistā jaunava un pūķis, Balkanu pūķis, kurš tomēr netiek nogalināts, bet pārvēršas par domīgu akmens vecīti, mājvietu rod ))
parka augstākā kalna galā un simbolizē informāciju krājēju nākamajām paaudzēm.
2008.gadā parka teritorija papildināta ar daudziem mākslinieku plenēra laikā tapušajiem darbiem. Īpaši apmeklētāju atsaucību izpelnījies ikgadējā mākslinieka Arta Rubuļnīka kalendārs. Tas veidots no vairākām masīvām koka detaļām, kur vienuviet var atrast gan Jāņu dienas svētkus, Mārtiņdienu, gan Ziemas Saulgriežus. Tas tāpat kā citi darbi, paliks, lai priecētu parka apmeklētājus un izdaiļotu tā teritoriju.
Balkanu apmeklētāji var iepazīt aizsargājamos augus, nobaudīt dažādas zāļu tējas un izbaudīt garšaugu aromātu pasauli. Ceļotājiem pieejama piknika vieta pie ugunskura un pelde tuvējā dīķītī. Ja ir vēlme uzkavēties skaistajā un klusajā dabas stūrītī ilgāk, var uzsliet telti un palikt pa nakti.
Tagad dabas parka "Balkanu kalni" apkārtne ar savām dabas takām, labiekārtotām, apgaismotām ziemas slēpošanas trasēm, pirtiņu, ērtu, mūsdienīgu viesu namu un daudzveidīgajām aktīvas atpūtas iespējām kļuvis par iecienītu brīvā laika pavadīšanas vietu.
))
))