1941.gada jūlija sākumā Balvu luterāņu draudzes kapos apbedīti pieci latviešu karavīri no 24.teritoriālā korpusa, kuru mirstīgās atliekas atrada Sitas silā. Vēlāk blakus apglabāti vēl trīs 1941.gada 29.jūnijā Balvu pagastā nošautie cilvēki.

1942. gada 11.oktobrī godinot nošauto karavīru piemiņu, apbedījuma vietā atklāj piemiņas zīmi. Vēlāk vācu okupācijas laikā (1941.-1944.) luterāņu kaposapbedī dažādos laikos un dažādās vietās kritušos Latviešu policijas bataljona divus kaujiniekus un pašaizsardzībnieku. Otrās padomju okupācijas laikā apbedījuma vietu noposta.

20.gs. 80.gadu beigās līdz ar izmaiņām sabiedriski politiskajā dzīvē, arī Balvos notiek piemiņas vietu apzināšana un atjaunošana. 1989.gada rudenī apbedījuma vietā atklāj pieminekli staļinisma upuriem un Otrā pasaules karā kritušajiem, kurā ierakstīti arī piecu nošauto latviešu karavīru vārdi. Piemineklis uzstādīts pateicoties Balvu luterāņu draudzes gādībai, to iesvēta mācītājs A.Kavacis. Pieminekļa atklāšanā vainagu noliek arī Latvijas Tautas frontes Balvu nodaļas II konferences delegāti. Viņu vārdā runā nodaļas Domes pērstāvis Arvīds Šnepers.

1996.gada 9.oktobrī Balvu luterāņu draudzes kapos pārapbedī nezināmu 19.divīzijas karavīru. Pēdējais apbedījums veikts 2002.gada 13.jūlijā, kad Balvu luterāņu draudzes kapos pārapbedī Tilžas novada nacionālo partizānu komandiera Andreja Roskoša mirstīgās atliekas.