Literāts, mākslinieks, latgaliskās kultūrvides uzturētājs
))
Dzimis 1918. gada 3. jūnijā Baltinavā. Sešu gadu vecumā zaudējis tēvu un nodots audzināšanā pie mātes brāļa. Pamatskolas gadus dzīvojis Purvmalas pagasta Bokovas bērnu namā un mācījies Viestura Valsts sešklasīgajā pamatskolā (tagad Krievijas teritorija).
1935.-1938. gadā mācījies Rēzeknes Valsts arodskolā, bet slimības dēļ skolu nav pabeidzis. Vēlāk beidzis grāmatvežu kursus un 1941. gadā sācis strādāt par grāmatvedi Baltinavas nepilnajā vidusskolā. Vācu laikā strādājis par grāmatvedi Baltinavas spirta brūzī, bet pēc tam par biroja vadītāju Viļakas linu fabrikas celtniecībā, tad Patērētāju biedrībā.
1944. gadā iesaukts padomju armijā. Karojis Polijā un no kara atgriezies kā invalīds. Strādājis par grāmatvedi un uzskaitvedi dažādās iestādēs Baltinavā, Šķilbēnos, Viļakā.
1952. gadā apprecējies ar Teklu Slišāni. Ģimenē izaudzināts dēls Antons.
Bijis darbmācības skolotājs Upītes pamatskolā, veidojis dekorācijas Upītes tautas nama pašdarbības izrādēm.
1966.-1969. gadam mācījies Maskavas Mākslas neklātienes tautas universitātē Glezniecības fakultātē.
Glezniecībai Jānis Pastors pievērsās tikai mūža otrajā pusē, bet literārajai darbībai nodevās jau jaunības gados. Par literārās darbības sākumu var uzskatīt 1937. gadu. Īpaši aktīvi rakstījis un publicējies presē no 1942.-1944. gadam. Viņa pseidonīmi bijuši – A. Sencis, Greislis, Celinīks.
1944. gadā bijis sagatavots izdošanai dzejoļu krājums. Taču ceļā uz V. Lōča izdevniecību Daugavpilī tas pazudis. Visi tā laika dzejoļi sacerēti latviešu literārajā valodā un tikai pēc tam pārcelti latgaliešu valodā. Viņa dzejoļi latgaliski parādījušies tikai 20. gs. septiņdesmitajos gados.
Šajā laikā Pastors uzturējis ciešākus kontaktus ar Steponu Seili un uzdāvinājis S. Seiļa bibliotēkas latgalisko rakstu krātuvei divus savus dzejoļu krājumus rokrakstā: „Dzejūli” un „Syla zīdi”. Tagad šis materiāls atrodams LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas Stepona Seiļa fondā.
Daudzus savus glezniecības darbus Jānis Pastors ir uzdāvinājis muzejiem un skolām. Jāņa Pastora darināto portretu kokgriezumā „Svētais Meinards” Škilbēnu Romas katoļu draudze vizitācijas laikā uzdāvināja arhibīskapam Jānim Pujātam.
Viņa gleznu izstādes bijušas Upītē, Rekavā, Viļakā, Balvos, Baltinavā.
Jānis Pastors miris 2006. gada 10. aprīlī un apglabāts Šķilbēnu pagasta Čilipīnes kapsētā.
2007.gadā kapos uzstādīts Daugavpils mākslinieces, tēlnieces Ināras Grāveles gatavotais kapa piemineklis “Mēness zieds”, kalts pelēkzilā granītā.
Atjaunotās Latvijas laikā viņa darbi iespiesti "Tāvu zemes kalendarā", "Latgales Laiks", "Zemturī", "Vadugunī"u.c.
Iznākušas Jōņa Pastora grāmatas:
Nūvālōto grāksyudze: stōsti (2005) ,
Sila ziedi: dzejoļu izlase (2006)
))
Foto no Upītes kultūrvēstures muzeja materiāliem