Dabas liegums „Bērzpils purvs” dibināts 1999.gadā, Natura 2000 teritorija, kas iekļauta starptautisko putniem nozīmīgo vietu sarakstā kā „Bērzpils purvi un palienes”. Ietilpst Starptautiskas nozīmes Latvijas mitrajā „Lubānas mitrāju komplekss” un ir viens no lielākajiem purviem tajā. Liegums atrodas Bērzpils un Lazdukalna pagastu teritorijās.
Bērzpils purvs ir  Ziemeļu dienvidu virzienā orientēts purvs ap 9 km garš un 3 – 5 km plats. Kopējā platība ir 5100ha, no tiem dabas liegums 3319 ha. Purva centrālajā daļā ir augstais purvs. Vietām klajš, vietām apaudzis ar sīkām priedītēm. Augsto purvu ietver pārejas un zemais purvs. Ziemeļu daļa nosusināta. Dienvidu daļā pie Ičas un Dziļaunes izbūvēts Dziļaunes polderis. Gar purva dienvidu malu, tas ir, gar Iču uzbūvēts dambis. Purva rietumu daļā ir vairākas Aiviekstes un Ičas attekas un Aiviekstes vecupe. Viss šis plašums apaudzis ar retiem kokiem, nelieliem krūmu puduriem, bet gar malām to no visam pusēm apjož mežs. Liegums ir nozīmīga Lubānas purvu kompleksa sastāvdaļa ar bagātu reto putnu sugu ligzdošanas vietu. Purvā ligzdo kuitala, melnā puskuitala, lauka lija, dzeltenais tārtiņš, lielā čakste, dzērve un baltirbe. 1938.gadā te konstatēta ļoti reta ES Biotopu direktīvas sūnu suga - garsetas mēzija. Citviet Latvijā šī suga nav sastopama. Gar purva dienvidu malu, pa Ičas upes krastu ved ceļš, kurš sliktos laika apstākļos grūti izbraucams.
Purva austrumu / dienvidaustrumu malā ir pamanāma vidēji izteikta meliorācijas ietekme, kas izskaidrojama ar dziļa un plata novadgrāvja izrakšanu un Dziļaunes upes ūdeņu novadīšanu gar purva malu 1987. gadā. Arī purva austrumu malā ir notikusi purva degradēšanās. Susinātājgrāvja ietekmē izveidojies blīvs priežu apaugums. Parējās purva daļas dabīgas un neietekmētas. Purva degradētajās vietās, iespēju robežās, nepieciešams  apturēt nosusināšanas ietekmi, lai samazinās tālāku biotopu degradāciju. No 2004.gada, kad Bērzpils purvs ir Natura 2000 teritorija, šeit netiek pieļauta purva susināšana, kūdras ieguve un mežu joslas izciršana. Regulāri tiek appļautas pļavas un nodrošināta dabiska vides attīstība.