))
norunājuši dibināt skolu. Krišjānis Bombāns devis skolai telpas savā mājā un visi bērnu vecāki kopīgi maksājuši skolotājam algu. Par skolotāju aicināts Andrejs Lesnieks, kurš tikko beidzis J.Cimzes skolotāju semināru. Viņš arī 1875.gadā nodibinājis Beņislavas kori. Sākumā korī bijuši ap 20 dziedātāju. Vecie ļaudis vēlāk atcerējušies, ka koris esot mācījies dziesmas 2.Vispārējiem ))
dziesmu svētkiem 1880.gadā. Lesniekam no Beņislavas aizejot, viņa vietā nāk skolotāji, kas kori vadīt nespēj, tāpēc tā darbība apklust un tikai 1884.gadā koris pirmo reizi koncertējis. Koncerts Jūlija Kalniņa vadībā noticis Vecpils kalnā, pie Avotiņu mājām, kur kādreiz bijusi seno latviešu Bērzenes pils. Dziedātas pavisam 12 dziesmas. Kora dalībnieki gandrīz visi bija tautiskos tērpos. Lielu iespaidu atstājušas vairākas dziedātās dziesmas - "Ej bāliņi lūkoties", "Es karā aiziedams", "Ej saulīte drīz pie Dieva" u.c.Tā kā ap 1880.gadu koris nodibinājies arī Strūžānos, tad abu koru diriģenti sarunājuši rīkot kopēju koncertu, kas visticamāk noticis 1890.gadā. Šo koncertu var uzskatīt par pirmo mēģinājumu rīkot Latgales dziesmu svētkus.
1898.gadā Beņislavas koris savu darbību uz laiku pārtrauc. Apmēram no 1914. -1916.gada kori vada skolotājs O.Rūniks. Šajā laikā koris apgūst J.Vītola "Gaismas pils" un citas sarežģītas dziesmas. Pēc pirmā pasaules kara -1920.gadā Beņislavā nodibinās Izglītības biedrība "Atauga", kura atjauno kora darbību. Kori vada skolotājs Z.Zambergs no Tilžas. 1927.gadā kora vadību uzņemas toreizējais pienotavas vadītājs Kārlis Seržāns. Ap šo laiku korī dzied arī toreizējā Rēzeknes skolotāju institūta audzēkne, vēlāk ilggadēja kora vadītāja Alīna Matīsa.
.jpg','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
1936.gadā, kad notika Jaunlatgales pirmie dziesmu svētki Balvos, Beņislavas koris piedalās skolotāja J.Berņa vadībā. J.Bernis kori vada līdz 1940.gadam. Koris viņa vadībā piedalās arī Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī.
1947.gadā Beņislavas kora darbību pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoja skolotāja Alīna Matīsa. Nozīmīgs notikums 1958.gadā ir kora piedalīšanās Latgales kultūras nedēļā Rīgā, kuras laikā Beņislavas koris sniedz koncertus kultūras namā "Ziemeļblāzma", Filharmonijas zālē un Rīgas Vagonu rūpnīcas klubā. Kora repertuārā bija J.Vītola "Gaismas pils", tautasdziesmas "Pūt, vējiņi",
))
"Aiz ezera linus sēju", "Puiši gula dābolā". Par piedalīšanos koris apbalvots ar Latvijas PSR Augstākās padomes Goda rakstu. Kora un diriģentu vārds izskan republikas presē. Pēc 1958.gada koris turpina darboties A.Matīsas vadībā. 1972.gadā piedalās Latgales zonas Dziesmu svētkos Daugavpilī, 1973.gadā - republikas Dziesmu svētkos Rīgā. Korī dzied 25 - 30 dziedātāji. Līdz ar A.Matīsas aiziešanu no diriģentes pienākumiem, korim pastāvīga diriģenta nav. To ik pa laikam vada skolotāji Laicāns, Dokāne, Sudarovs. 1984.gadā koris atkal atsāk aktīvu darbību. To vada skoltāja Regīna Čudarāne. 1985.gada rudenī Beņislavas koris kā viens no vecākajiem Latgalē pārstāv Balvu rajonu TV sacensībā "Tiekas kaimiņi". Tajā pat gadā koris tiek filmēts televīzijas raidījumam "Esmu jūsu vidū", kurš tiek veidots par toreizējo padomju saimniecības "Lazdukalns" direktoru Arvīdu Zelču. 1985.gadā koris piedalās gan rajona Dziesmu svētkos, gan Dziesmu svētkos Rīgā. Deviņdesmitajos gados kora darbība apsīkst un tas beidz darboties. Par Beņislavas kora tradīciju turpinātāju kļuvis Beņislavas etnogrāfiskais ansamblis.
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
Foto no Lazdukalna pagasta bibliotēkas un Balvu centrālās bibliotēkas fonda: Beņislavas koris (1884); diriģents Jūlijs Kalniņš; koris ar diriģentu K.Seržānu (1928); koris Latgales kultūras nedēļā Rīgā, diriģente A.Matīsa (1958)