Knipelētāja, audēja
Dzimusi 1966.gada 16.martā Tilžā. Līdz 4.klasei mācījusies Tilžas vidusskolā, pēc tam Krišjāņu astoņgadīgajā skolā. Tālāk mācījusies Rankas profesionāli tehniskajā skolā un ieguvusi apzaļumošanas meistara kvalifikāciju. Pēc skolas Astrīda kādu laiku strādājusi par slaucēju Tilžā, tad pusotru gadu par agronomi Tilžas internātskolā. Pēc apprecēšanās ģimene pārcēlusies uz Krišjāņiem un 16 gadus Astrīda strādājusi par pavāri Krišjāņu pamatskolā. 90.gadu sākumā ģimene atgriezusies Tilžā un tagad dzīvo Siliņu ciema "Grāpusalās". Ir sava piemājas saimniecība.
2006.gadā Tilžā kopā salasījušās sievas, kuras nodarbojušās ar rokdarbiem. Pēc gada tika reģistrēta nevalstiska biedrība "Tilžas Rūķīši", kuras 13 dalībnieces tagad Astrīdas Krainas vadībā nodarbojas ar aušanu, adīšanu, tapošanu, izšūšanu un floristiku.
1992.-1993.gadā Astrīda pie Lilijas Zelčas Krišjāņos apguvusi knipelēšanu. Drīz vien viņa ar saviem darbiem piedalījusies izstādē Jēkabpilī, kur notika Latgales sieviešu apvienības konference, Balvos un Tilžā. 2005.gada jūnijā Astrīda pārstāvēja Latviju starptautiskajā rokdarbu izstādē Zviedrijā, kur vajadzēja rādīt arī savu prasmi. Zviedri par knipēlētajiem darbiem uz Tilžu atsūtījuši astoņas stelles. Astrīda stāsta, ka knipelēt var visu ko - sedziņas, dvieļu galus, aubītes, priekšautiņus, apkaklītes un aprocītes. 2009.gadā viņa knipelējusi 4 metrus mežģīnes baltajiem Abrenes novada svārkiem Balvu novada muzejā.
Kad saņēmusi stelles, Astrīda nemaz nepratusi aust, bet stelles tagad bijušas un vēlme aust arī bijusi. Pirmās aušanas iemaņas Astrīdai 2007.gadā ierādījusi Iveta Gabrāne. Aušanu sākusi ar grīdsegām un jostām, bet tagad auž segas, šalles, dvieļus. Sev jau noaudusi divus tautiskos brunčus, bet astoņi aizgājuši tautās. 2011.gada nogalē Astrīda sākusi aust Ziemeļlatgales tautiskās jostas Balvu KAC deju kolektīviem, 2016.gadā - sāka aust arī Lielvārdes jostas. Tagad pie Astrīdas pirmās aušanas prasmes apgūst arī citas audējas