Ķīmijas zinātņu doktore, literāte
Dzimusi 1932.gadā Bērzpils pagastā. Mācījusies Līdumnieku pamatskolā, 1951.gadā ar teicamām sekmēm beigusi Bērzpils vidusskolu. Tad studijas LVU Ķīmijas fakultātē, kuru ar izcilību beigusi 1956.gadā. Jau studiju gados viņa ar aizrautību darbojusies studentu zinātniskajā biedrībā un profesora Grīnšteina vadībā veica vairākus pētījumus organiskās sintēzes laukā un, sintezējot vairākus savienojumus, izstrādāja jaunu, ērtu dinitrodinezofurāna ieguves metodi.
Ar 1957.gadu LPSR ZA akadēmiķis profesors S.Hillers aicināja Valentīnu Slavinsku strādāt tikko kā noorganizētajā Organiskās sintēzes institūtā. Viņas pētījumi bijuši gan ķīmijas teorijā, gan praktiski izmantojami – medikamentu ražošanā, lopbarībai, krāsu un laku rūpniecībā un citi. Par vienu no vērtīgākajiem atklājumiem var saukt furfurola ieguvi no salmiem un citiem laukkopības atkritumiem, un tā izmantošanu automašīnu krāsu un laku ražošanā.
Kandidāta disertāciju Valentīna aizstāvēja 1962.gadā par maleinskābes anhidrīda ieguvi no furfurola un ciklopentadiēna. Par šīs metodes ieviešanu Rīgas Laku un krāsu rūpnīcā viņa saņēma Valsts prēmiju. Bet Zinātņu doktora grāds piešķirts 1976.gadā par pētījumu ciklu par heterociklisko un citu savienojumu katalītiskas oksidēšanas kinētiku un mehānismu. Kopš 1992.gada – habilitētā ķīmijas zinātņu doktore.
Praksē svarīgākais ir pētījums sadarbībā ar rūpnīcas „Biolar” darbiniekiem par reaģenta piperidina ieguvi. Pēdējos gados izstrādāta zāļu – enalaprila maleāta sintēzes tehnoloģija.
Kopš 2003.gada V.Slavinska ir emerīte, ar ķīmiju nodarbojas mazāk, bet ir pievērsusies rakstniecībai. Daži no viņas dzejoļiem publicēti arī „Vadugunī”. 2019.gadā iznāca autores eseju un dzejas grāmata "Laiks".

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no Novadpētniecības lasītavas fonda