Dzimis 1868.gada 17.decembrī Bērzpils (agrāk Domopoles) pagasta Beļausku ciemā. 1881.gadā ar labām sekmēm beidz Domopoles pagasta skolu. Līdz dienestam strādā tēva mājās, tad četrus gadus pavada Krievijas kara dienestā, un 1893.gadā ar seržanta pakāpi pārnāk mājās. 1894.gada maijā Jāni Sudarovu ievēlēja par Bērzpils pagasta valdes kasieri un par maizes klēts pārzini. Ar to arī sākās viņa darbs valsts dienestā. Ievērojot J.Sudarova darba spējas un godīgumu, jau 1895.gadā viņu ieceļ par Bērzpils pagasta vecāko. Pildīdams valsts un pašvaldības dienestu, viņš interesējas arī par lauku mājām. Kopā ar vecāko brāli Antonu vada tēva atstāto saimniecību. Pēc 7 gadu ilgas kopīgās saimniekošanas, Jānis Sudarovs atdalās no vecākā brāļa un pats sāk apsaimniekot 10 ha paša saimniecību.

Par pagasta vecāko J.Sudarovs strādāja līdz 1906.gadam un otrreiz no 1914. līdz 1917.gadam, reizē būdams Bērzpils pagasta tiesas priekšsēdētājs. Kādu laiku viņs darbojas Vitebskas guberņas komitejā un tiek ievēlēts par Ludzas apriņķa valdes locekli. Kopīgi ar dažiem vietējiem pagasta darbiniekiem J.Sudarovs 1922.gadā nodibina Bērzpils krājaizdevu sabiedrību, kuras vadītājs bija līdz pat 1940.gadam. Ar 1933.gadu viņš trešo reizi stājas Bērzpils pagasta vecākā amatā. Sudarova darbības laikā pilnīgi pārveidojas pagasta saimnieciskā un kultūras dzīve. Šajā laikā uzcēla ambulanci un jaunu skolas ēku, tagadējo Bērzpils vidusskolas ēku. Ar 1939.gada 1.janvāri J.Sudarovs aizgāja pelnītā atpūtā, bet turpināja darboties Bērzpils pagasta padomē, lauksaimniecības un patērētāju biedrības pārvaldē.

Jānis Sudarovs pieder pie vecākajiem Latgales izglītotiem darbiniekiem. No 1913. līdz 1916.gadam sadarbojoties ar Gustavu Manteifeli, kas dzīvoja Bonifacovas muižā, atvēra pirmo bezmaksas slimnīcu Latgalē, kurā ārstējās arō pirmā pasaules kara ievainotie karavīri.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1934) un Atzinības krustu (1938)

Jāņa Sudarova mazdēls ir mūsu pusē labi zināmais diriģents Pēteris Sudarovs