Valodniece, filoloģijas zinātņu doktore
Dzimusi 1909.gada 18.maijā Šķilbēnu pagasta Buku ciemā. Viņas pirmā skola - bijusī Zelču četrklasīgā pamatskola. Pašmācības ceļā sagatavojusies, izturējusi eksterna eksāmenus un iestājusies Rēzeknes skolotāju institūta otrajā klasē. Pēc institūta beigšanas 1929.gadā sāka strādāt par skolotāju Viļakas pagasta Eržepoles sešklasīgajā pamatskolā. Pēc Viļakā nostrādātiem trīsarpus mācību gadiem Konstance Krakope vēl ir strādājusi par skolotāju Rekavā, Balvos un paralēli ar pārtraukumiem Latvijas Universitātē studējusi baltu valodas. 1944.gadā iegūts maģistres diploms un tālāk ceļš, kā daudzus latviešus, otrā pasaules kara beigās aizvedis uz Zviedriju. Sākumā viņa te strādāja dažādus darbus, vēlāk Stokholmas universitātē studējusi slāvu, vācu, ziemeļu tautu valodas un pedagoģiju. Zināšanas papildinājusi Vīnes universitātē un Minhenē. 15 gadus Zviedrijā nostrādājusi par vācu un krievu valodas skolotāju ģimnāzijā. Vīrs strādājis par mežzini citā vietā, un tikai aizejot pensijā, Kļavu ģimenei bijis iespējams dzīvot kopā. Tad arī atradās laiks vākt materiālus un kārtot doktorantes eksāmenus, lai gan darbu kavējušas slimības un gadu nasta. Tikai 1989.gada oktobrī doktora disertācija tiek pabeigta un sekmīgi aizstāvēta Stokholmas universitātes Baltu valodu nodaļā. Disertācijas tēma - "Valoda latviešu juridiskajos dokumentos no 17.gadsimta beigām". Darbā Konstance Kļava ir analizējusi četru latviešu 17.gadsimta juridisko dokumentu valodu un tiesiskos jēdzienus, neaizmirstot arī kultūrvēsturisko viedokli. Savas disertācijas eksemplāru ar veltījumu K.Kļava uzdāvinājusi arī Viļakas vidusskolai.
Konstance Kļava mirusi 1990.gada 8.jūnijā