))
Dzimusi 1897.gadā Bērzišu sādžā ticīgā un nacionāli noskaņotā 11 bērnu zemnieku ģimenē. Agnese ir viena no divām pirmajām skolniecēm - meitenēm Domopoles pagasta skolā pagājušā gadsimta pirmajā desmitgadē. Mācījusies privātģimnāzijā Rēzeknē, 1917.gadā beigusi Sv.Katrīnas ģimnāziju Pēterpilī. Jau 1917.gada rudenī noorganizējusi un vadījusi pirmos Latgales sieviešu - skolotāju sagatavošanas kursus Domopoles pagasta Puļinovas muižā. 1918.gadā noorganizē un vada sieviešu - skolotāju kursus Balvos. A.Garijone bija beigusi Latvijas Universitātē pedagoģijas nodaļu.Skolotāja Garijone, kopš Latvijas katoļu jaunatnes biedrības dibināšanas, ir starp tās ideju dedzīgākajiem iedzīvinātājiem jaunatnē. Viņa ir biedrības valdes pirmā sastāva sekretāre un arī turpmāk daudzus gadus pēc kārtas tiek ievēlēta biedrības centrālajā valdē. Biedrības kongress 1939.gadā, novērtējot A.Garijones nopelnus biedrības dzīvē, ieskaita viņu biedrības goda biedros. 1931.gadā Rīgas apgabaltiesā tiek reģistrēta Katoļu sieviešu centrālā biedrība un Garijone kļūst par tās pirmo priekšsēdētāju. Ludzā, kur Agnese toreiz dzīvo, strādādama turienes ģimnāzijā pzr inspektori, viņa 1931.gadā noorganizē un vada pieaugušu sieviešu – analfabētu kursus. Kursantes ar prieku apgūst rakstīšanas un lasīšanas māku, rēķināšanas, ticības mācības, Latvijas vēstures un ģeogrāfijas pamatus. 1932.gadā Katoļu sieviešu centrālā biedrība šo kursu vietā Ludzā atver bezmaksas papildskolu ar aušanas un mājturības nodaļām. Īsā laikā skolā piesakās 85 sievietes. Līdzīga garā sv. Vincenta no Paulo biedrība A.Garijones vadībā darbojusies arī Daugavpilī.
A.Garijones vārds bija dzirdams arī Latgaliešu skolotāju centrālajā biedrībā, Latgales Latviešu katoļu kultūrveicināšanas biedrībā „Saule” un Latvijas katoļu skolotāju biedrībā. Viņa steidzas visur pielikt savu roku, kur redzams, ka viņas darbs var sekmēt tautas reliģiskās un nacionālās apziņas, kā arī izglītības un materiālās labklājības izaugsmi. Šī vēlēšanās liek viņai darboties arī novada rakstu druvā. A.Garijone ilgāku laiku kopā ar V.Seili, A.Laurinoviču un Fr.Zepu darbojas pedagoģiskā žurnāla „Latgolas Škola” redakcijā un pati dod rakstus žurnāla rakstus par skolu un audzināšanas jautājumiem. Darbojusies arī Latgales katoliskajā presē. Viņas raksti ar pseidonīmu Pūrmalīte atrodami mēnešrakstā „Katoļu Dzeive”, „Sauleitē”, „Latgolas Vōrdā”, „Katoļu kalendārā” un citos izdevumos.
A.Garijone ir sakārtojusi Naaizmērstules lielāko rakstu krājumu „Lauku zīdi” un ievietojusi plašāku apskatu par rakstnieces dzīvi un darbu.
No savas mātes Teklas Garijones pierakstījusi un nodevusi profesoram P.Šmitam ap 700 tautasdziesmu. A.Garijones „Atmiņas par Mōti” publicētas 1936.gada „Katoļu Dzeive” un atkārtoti „Tāvu zemes kalendārā, 2007”.
A.Garijone mirusi 1979.gadā
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no laikraksta "Vaduguns"