))
Dzimusi 1924.gada 28.februārī Ludzas rajona Zvirgzdenes pagasta sīkzemnieku ģimenē. Pēc Runtartas septiņgadīgās skolas Devgasija mācības turpinājusi Malnavas lauksaimniecības vidusskolā, ko absolvēja 1945.gadā. Pēc tam sekoja studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Tā kā pēckara gadi bija smagi, studijas uz laiku bija jāpārtrauc.
Iesākās skolotājas gaitas. Vispirms Ludzas divgadīgajā lauksaimniecības skolā, bet vēlāk Devgasija nokļuva Balvu rajonā un sāka strādāt par bioloģijas skolotāju Viduču deviņgadīgajā skolā. 1964.gadā pabeidza studijas LLA un ieguva diplomēta agronoma kvalifikāciju.
1978.gadā uz Viduču skolas bāzes oficiāli atvēra Balvu rajona Jauno naturālistu staciju, un Devgasija līdz pat aiziešanai pensijā vadīja tās darbu. Pirmais svarīgais uzdevums bija dabūt skolai zemi, lai varētu izvērst zinātniski pētnieciskus izmēģinājumus. Sākās sadarbība ar mācību un zinātniskajām iestādēm: ar LLA Bulduru tehnikumu, ar Priekules un Skrīveru selekcijas stacijām, Ļeņingradas augkopības institūtu un vēl citām. Skolotāja savu sirdi un dvēseli ielika, rīkojot zinātniski pētnieciskās konferences. Viduču skolas divu hektāru platībā katru gadu tika izmēģinātas 2 - 3 lauksaimnieciska rakstura tēmas. Centās izpētīt, piemēram, nitragīna ietekmi uz tauriņziežu sēklu ražu, pētīja kartupeļu šķirnes un to augšanas apstākļus. Skolēni savus pētījumus demonstrēja tematiskajās izstādēs gan Latvijā, gan Maskavas Tautas saimniecības sasniegumu izstādē. Skolotājai par zinātniskā darba vadīšanu 1990.gadā tika piešķirta Ata Kronvalda prēmija un medaļa.
No 1978. - 1988.gadam D.Aleksandrova gatavoja skolēnu komandas augkopībā, lopkopībā, dārzkiopībā un dekoratīvajā dārzkopībā rajona un republikas konkursam "Mēs tavi saimnieki, zeme". Šis darbs atnesa goda nosaukumu "Nopelniem bagātā skolotāja".
Savukārt, no 1992.gada līdz 1998.gadam viņa ar labiem panākumiem vadīja atjaunoto Viduču 1018.mazpulku, bērni .jpg','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
piedalījās skatēs un salidojumos. Daudz laika ziedoja rajona skolu apkārtnes labiekārtošanā un apzaļumošanā.
90. gadu vidū Devgasija un Jānis Aleksandrovi bijušajā Kangaru pamatskolas mājā iekārtoja vēstures un etnogrāfijas muzeju, izstāžu telpas, bet gleznainajā apkārtnē tapa retu koku un krūmu stādījumi un vairākas gleznainas dabas takas. Blakus muzejam tika rūpīgi kopta arī ārstniecības augu un garšaugu kolekcija. 2006.gadā Balkanu dabas parku no privātīpašniekiem iegādājās Šķilbēnu pagasta padome.
Par nopelniem Latvijas labā D.Aleksandrova 1997.gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. 2000.gadā viņa izpelnījās arī goda nosaukumu "Radošā sieviete laukos".
Mirusi 2019.gada 27.aprīlī, apglabāta Viļakas Miera kapos
.jpg','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
.jpg','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
.jpg','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
.jpg','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
Foto no L.Šaicānes personīgā arhīva: Devgasija Aleksandrova; Balkanu mājas karoga svinīga iesvētīšana un pacelšana; Devgasija vadot ekskursantu grupas Balkanos; garšaugu dārziņš Balkanos