Pedagoģe, kordiriģente, Beņislavas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja un garīgo dziesmu dziedātāja, maizes cepēja
Dzimusi 1941.gada 3.novembrī Balvu pagasta Plītinovā. Ģimenē bijusi sava lauku kapela, kurā tēvs spēlējis vijoli, māte cītaru, bet Regīna akordeonu. Muzicējuši viņi daudzos apkārtnes sadzīves sarīkojumos un godībās. Mācījusies Regīna sākumā Lielmežnieku pamatskolā, tad Balvu vidusskolā, kuru beigusi 1959.gadā. Pēc tam mācības turpinātas Rīgas Pedagoģiskajā skolā Mūzikas pedagoģijas nodaļā, bet augstākā izglītība iegūta Liepājas Pedagoģiskajā institūtā neklātienē no 1973. līdz 1978.gadam.

1962.gadā Regīna sāka strādāt par dziedāšanas skolotāju Dagdas vidusskolā, 1963.gadā viņa pārgāja darbā uz Upatnieku pamatskolu, kur nostrādā līdz 1980.gadam, kad skolu slēdza. Tālāk Regīnas darba gaitas turpinās Tilžas vidusskolā, kur mācījusi dziedāšanu, vadījusi visu klašu grupu korus un meiteņu vokālo ansambli, kurš 1983.gadā piedalījies Latvijas TV konkursa "Ko tu proti?" finālā. Kopš 1982.gada ir Tilžas kultūras nama jauktā kora diriģente, ar kuru piedalījusies visos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos no 1985.gada. Gatavības vērtējumā XXIV dziesmu svētkiem korim 2007.gadā piešķirta 2.pakāpe.

Sakarā ar dzīves vietas maiņu 1986.gadā R.Čudarāne sākusi strādāt Eglaines pamatskolā. Ar 5.-9.klašu kori piedalījusies Latvijas Skolu jaunatnes VIII dziesmu svētkos 2000.gadā. Viņas vadītais meiteņu vokālais ansamblis piedalījies visos Balvu rajona un Latgales novada konkursos, 2006.gadā Preiļu novada skatē "Do-Re-Mi" iegūstot 1.pakāpi.

1987.gadā R.Čudarāne nodibinājusi un ar panākumiem vada Beņislavas etnogrāfisko ansambli, ar kuru piedalījusies daudzos Starptautiskajos folkloras festivālos "Baltica".. Ansamblis 2006.gadā ieguvis Lielo folkloras balvu "Gada etnogrāfiskais ansamblis".

Kopš 2008.gada septembra R.Čudarāne skolā vairs nestrādā, bet mīlestību uz dziesmu joprojām apliecina vadot Beņislavas etnogrāfisko ansambli un Tilžas pagasta jaukto kori. R.Čudarāne ir Balvu rajona konkursa "Gada skolotājs" laureāte 2001.gadā.
2011.gadā viņai piešķirts Rugāju novada domes Atzinības raksts, bet 2022.gadā - Balvu novada domes Atzinības raksts.

Regīna Čudarāne ir pazīstama arī kā laba maizes cepēja un siera sējēja.
Cept maizi Regīna sākusi 90.gadu sākumā, kad varējis nopirkt rudzu miltus. Kādreiz tika cepusi gan viņas mamma, gan vecmamma Plītinovā, bet pati gan agrāk mēģinājusi netika. Vīra mājās Baldonēs bijusi laba maizes krāsns, kur agrāk maizi cepusi vīramāte, kas tolaik jau bija mirusi. Tā pamazām Regīna sākusi, bet tagad maizi cep vai katru nedēļu. Parasti cep sev, bet ir liels pieprasījums arī no citiem. Cep baltmaizi un rudzu maizi.
Koka muldā trīs bļodas miltu iejauc 40 grādu ūdenī, pieber ķimenes, sakuļ un liek uz krāsns rūgt. Otrā rītā vēlreiz pārkuļ, ber klāt miltus (miltiem noteikti jābūt istabas temperatūrā), pieliek cukuru, drusku sāls un mīca, kamēr mīkla atlec no rokām. Tad mīklu apkaisa ar miltiem, uzvelk virsū krustiņu un ļauj vēlreiz uzrūgt. Kad mīklai parādās plaisiņas, kurina krāsni. Kukuļus sarindo uz pannām, maliņās ievelk svītriņas un liek krāsnī (tajā brīdī, nekur nedrīkst būt caurvējš, citādi maize plaisājot). Cep divas stundas. Kaut arī reizē var izcept astoņus kukulīšus, visbiežāk tiek cepti tikai divi.
2008.gada 22.augustā Baldonēs Čudarānu mājās notika Maizes svētki, kur bija sabraukuši interesenti no visa rajona. Todien ne tikai cepa maizi, bet arī pļāva ar sirpi graudaugus, mala ar rokas dzirnavām, vētīja.
Līdz svētkiem maizes krāsns, kura taisīta 1958.gadā, bija pavisam necila, bet tagad tā tika apmūrēta un ieguvusi ļoti pievilcīgu izskatu. Jāatzīmē, ka šī krāsns ir tiešām unikāla – visa krāsns iekšpuse mūrēta tikai no māliem (“sista no māliem”). Kaut arī krāsns ir veca, pamainīts ir tikai krāsns klons.

Regīna Čudarāne ir viena no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļautās vērtības "Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē" nesējām. Viņa kopā ar Beņislavas etnogrāfiskā ansambļa sievām maija mēnesī reizi nedēļā dzied pie Benislavas, Slavītu, Mastarīgas krucifiksiem, kā arī pie krustiem Augustovas baznīcas dārzā un Slavītu kapos, kur apglabātas daudzas etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas.
 

Foto no R.Čudarānes personīgā arhīva