Godinot nacionālo partizānu komandiera Pētera Supes piemiņu, 2005.gada 28.maijā Viļakā tika atklāts viņam veltīts piemineklis. Tas novietots netālu no Viļakas katoļu baznīcas, kara laikā izrakto tranšeju malā, kur čekisti apraka nošautos nacionālos partizānus. Zem P.Supem veltītā pieminekļa ievietota kapsula ar 386 kritušo  nacionālo partizānu vārdiem, kauju aprakstiem un materiāliem par partizānu komandieri. Akmenī iekalti vārdi: "Tev, Latvija, es paliku uzticīgs līdz pēdējam elpas vilcienam".
Pieminekli veidojis Pēteris Kravalis
Pēteris Supe dzimis 1920. gada 1. janvārī Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagasta zemnieku ģimenē. Pēteris pabeidza Viļakas ģimnāziju, pēc augstskolas absolvēšanas Abrenē sāka strādāt par lauksaimniecības biroja galveno agronomu. Kad 1944. gada jūlijā Abrenes pievārtē notika kaujas, P. Supe bija spiests atstāt vecāku mājas. Šķiroties viņš tēvam teicis: „Neskumsti, es atgriezīšos, mums vēl būs daudz darāmā”. 1944. gada 1. oktobra vakarā no vācu lidmašīnas desantēja 11 cīnītāju lielu partizānu grupu, kuras komandieris bija Pēteris Supe ar segvārdu "Cinītis". Labi pārzinādams lauku cilvēku dzīves apstākļus, to centienus un sāpes, viņš prata apvienot izkaisītās partizānu grupas vienotā organizētā spēkā, kas ar ieročiem rokās stājās pretī okupantu patvaļai. Īsā laikā P. Supe kļuva par tautā atzītu, bet komunistu nīstu nacionālo partizānu kustības vadītāju visā Abrenes apriņķī. 1945.gada 2.martā Stompaku kaujā, kas ilga visu dienu, uzbrucēju pārspēks nespēja sagraut nometnes aizsardzību. Naktī pēc lielās kaujas partizāni aplenkumu pārrāva un nesakauti organizēti izgāja no cīņas lauka. P. Supe krita no nodevēja Jāņa Klimkāna rokas 1945. gada 1. aprīlī. Viņa līķi novietoja tagadējās Viļakas autoostas teritorijā, kur tas atradās vairākas dienas. Uz noslepkavotā krūtīm bija uzraksts: "Latgales bandītu vadonis".

---

Foto: I.Bobrova