Tautas muzikants, trīsrindu ermoņiku spēlmanis

Dzimis 1936.gadā kādreizējā Abrenes apriņķa Baltinavas pagasta Blauzgovā. Beidzis Svātūnes pamatskolā četras klases, viņš bija spiests sākt strādāt.
Ģimenē gan tēvs, gan māte ir spēlējuši dažādus tautas instrumentus, tāpāc arī pats Alberts agri sācis spēlēt pašmācības ceļā apgūtās ermoņikas un vijoli. Tēvs novērtēja mazā spēlmaņa centienus un, par pārdoto govi, nopircis pirmās divrindu ermoņikas "Krasnij partizan".  Alberts bieži muzicējis kopā ar māti, kura spēlēja cītaru, bet vēlāk ar māsu. Drīz vien viņu spēlētās melodijas skanēja kāzās, zaļumballēs un citās svinībās. Alberta repertuārs ātri paplašinājās, jo, lai apgātu jaunu melodiju, pietika tikai vienreiz to dzirdēt, un jau nākamajā ballē tā priecēja dejotāju sirdis.

Pēc dienesta armijā tautas muzikants atgriezies dzimtajā Baltinavā un sācis darbu vietējā Mašinu - traktoru stacijā. 1958.gadā Alberts apprecēja Līviju Brakovsku no tuvējās Tilžas "Doņikovas", kuru pazina jau no skolas laikiem. Līvijas mammai jaunais znots ļoti patika, jo tieši viņa iedeva naudu, lai beidzot varētu nopirkt trisrindu ermoņikas. Kopš tā laika Alberts varēja justies kā īsts muzikants, jo divrindu ermoņikas māk spēlēt daudzi, bet trīsrindu - tikai īsti mākslinieki. Jaunā Medņu ģimene devusies darba meklējumos uz Kurzemi, kur astoņus gadus nostrādāja uz dzelzceļa. Vēlāk Albertam piedāvāja darbu Zemgalē - Jelgavas rajona Līvbērzes pagastā, kur ģimene no 1964.gada arī dzīvo. Pa šiem gadiem Alberts strādājis mehāniskajas darbnīcās, dārzniecībā un visbeidzot Līvberzes pamatskolā kā direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos.

Alberts Mednis kopā ar sievu izaudzināja divus bērnus - Anitu un Valdi, kā arī piedalījies piecu mazbērnu audzināšanā.
Zemgalē vispirms Albertu aicinājuši pūtēju orķestrī par bundzinieku, taču drīz vien viņš izveidojis pats savu kapelu, kurā līdzās ermoņikām bija arī vijole, cītara un bungas. A.Mednis ir arī Līvberzes folkloras kopas "Zemgaļi" dalībnieks un kopā ar to šovasar piedalījās dziesmu un deju svētku Folkloras dienā Brīvdabas muzejā, kā arī devās uz folkloras festivālu "Baltica 2008" Lietuvā. Vistālākais ceļojums tautas muzikantam bijis 1996.gadā uz Briseli, kur uzstājās Latvijas paviljonos izstādes laikā.
2008.gada oktobrī Kultūras menedžmenta centrs "Lauska" ar VKK fonda atbalstu laidis klajā Alberta Medņa kompaktdisku ar 36 melodijām, daudzas no tām labi pazīstamas Latgalē - "Krakovjaks", "Korobučka", "Korsavīšu polka" u.c. Ierakstā Alberta ermoņikas ar cītaru un bubinu pavada vina mazmeitas Liene un Ance.

2008.gada rudens Albertam Mednim ir bijis īpaši radošs, jo ierakstīts ne tikai disks, bet septembrī notikusi ari filmēšanās kino pilsētiņā "Cinevilla", kur tapuši lauku ainavas kadri jaunajai Jāņa Streiča filmai "Rūdolfa mantojums". Alberts ar mazmeitām dažas dienas bija iejutušies muzikantu lomā.

2010.gada 20.novembrī Alberts Mednis par mūža ieguldījumu saņēmis "Folkloras Godu" zīmi, 2012.gadā viņam piešķirts Līvbērzes pagasta Gada cilvēka tituls nominācijā "Mūža ieguldījums".

2014.gada novembrī tautas muzikantam Albertam Mednim piešķirta VKKF mūža stipendija

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē