Krucifikss atrodas ceļa Rūbāni - Ranguči malā  pie Marcijannas Ivanovas mājām.

Marcijanna Ivanova stāsta: "Pirmo reizi krusts uzstādīts 1934. gadā. Tad tas bijis vairāk uz Pilskalnu pusi pie bērza. Agrāk ciemā bijis daudz iedzīvotāju, vairāk kā 20 saimniecības. Tur krusts stāvējis visus  Ulmaņlaikus.

Kad nāca krievu laiki, ciema padomes priekšsēdētājs Losevs ar vēl vienu puisi krustu nogāza, mūku sadauzīja. Sadauzīto mūku salasījusi Berņu Anna, sasējusi lakatiņā un nolikusi istabaugšā. Vēlāk priekšsēdētāju Losevu  sabraucis    traktors. Vietējie iedzīvotāji sprieduši - vai tas ir bijis Dieva sods, vai nelaimes gadījums. Par to var domāt katrs kā grib, jo neesam jau mēs Dievi, mēs nedrīkstam tiesāt."

1994. gadā apkārtējie iedzīvotāji sākuši runāt, ka krustu vajadzētu atjaunot. Ierunājušies arī, ka mūks  esot dzīvs un atrodoties pie Berniem. Uzradies jautājums - ko darīt? Priesteris teicis, ka mūku vajagot ierakt zem jaunā krusta vai atdot viņam, bet cilvēki izsprieduši, ka nav tik bagāti un ņēmušies sadauzīto mūku atjaunot, izmantojot cementu un ģipsi. Tā arī izdarījuši. Pie krusta un tam apkārt esošās sētiņas atjaunošanas darbos strādājuši visi apkārtnes iedzīvotāji.

1996. gadā krustu iesvētīja Bēržu draudzes prāvests Vaclavs Erels. No tā laika katru gadu maija mēnesī katru dienu pie krusta pulcējas vietējie iedzīvotāji un lūdzas Dievmātes godam.

/Stāstījumu pierakstījusi Lazdukalna 1. bibliotēkas vadītāja Ligita Kalneja 2001.gadā/

 1.foto no VKPAI fonda (20.gs 90 gadi); 2.,3.foto - R.Cibule (2008); 4.,5.foto - R.Cibule (2019)