Tautastērpu darinātāja

Dzimusi 1920.gada 5.decembrī Rugāju pagasta „Lāptavā” piecu bērnu ģimenē. Mācījusies Upatnieku, Rugāju skolā, tad Ošupes piensaimniecības skolā.  Rokdarbu mīlestību mantojusi no vecmammas un mammas. Arī viņas māsas – Paulīna un Antoņina bija prasmīgas rokdarbnieces. Daudzus gadus dzīvojusi un strādājusi Rīgā, tagad dzīvo Balvos.

Ģimnāziju A.Ivanāne pabeidza Rīgā. Pēc tam sekoja mācības Rīgas pedagoģiskajā skolā, pēc kuras beigšanas strādāja izglītības nodaļā par inspektori un mācījās Rīgas daiļamatniecības vidusskolā. Skolu diemžēl nepabeidza, jo nevarēja apvienot darbu ar mācībām. Vēlāk Rīgas 28.astoņgadīgajā skolā mācīja 1.-4.klašu skolēnus un ierādīja rokdarbu pamatus pamatskolas klašu meitenēm un zēniem. Pēdējos piecpadsmit gadus pirms aiziešanas pensijā, viņa strādāja Rīgas 3.vidusskolā un mācīja darbmācību meitenēm. Pedagoģija bija viena no A.Ivanānes mūža mīlestībām. Publikācija par skolotāju lasāma A.Mellupes grāmatā "Mana skola Rīgas Venēcijā un Pētergaiļa paspārnē" (2016).

Līdzās darbam skolā A.Ivanāne visu mūžu ir darinājusi tautas tērpus. Savu pirmo lielo darbu – izšūtu Lielvārdes novada tautastērpa blūzi, A.Ivanāne izstrādāja 1939.gadā. Tajā bija gan spodršuvums, gan izvilkumi, gan krustdūrieni. Etnogrāfiski precīzais darbs bija izstrādāts baltiem diegiem uz balta lina un ir viens no rokdarbnieces vismīļākajiem darbiem.

Lai darinātu tautastērpus, Anzelmas kundze studējusi „Latvju rakstus”, gājusi uz muzeju fondiem, iepazinusies ar izcilām rokdarbniecēm. Katru nepareizu dūrienu ārdījusi laukā un sākusi no gala. Šuvusi blūzes, villaines, vainagus, ņieburus un brunču rakstus. Vienīgi brunču un jostu aušanu meistare atstājusi profesionālu audēju ziņā.

Dzīvē tā sanācis, ka meistarei vairāk iznācis darināt Kurzemes novada tautastērpus, jo kurzemnieki vairāk bija aizceļojuši uz Rietumiem. Viņi bija krietni turīgāki un varēja atļauties iegādāties tautastērpus. Tāpēc lielākā daļa -150 A.Ivanānes tautastērpu ir aizceļojuši uz ārzemēm – Londonu, Bostonu, Kanādu, Austrāliju. Tikai divdesmit tautietes ar tiem rotājas tepat Latvijā. Četri tautastērpi ir Ventspils muzejā, četri – Doles muzejā, trīs – Rugāju pagasta muzejā un viens grezns Abrenes novada tērps Balvu Novada muzejā, kas bija iegādāts jau agrāk.  Tagad muzejā atradīsies arī desmit A.Ivanānes darinātie dažādu novadu tautastērpi, kurus nopirka Balvu pilsētas dome. “Diena, uz kuru gāju visu mūžu, kad mani tērpi paliek dzimtās puses muzejā, pienāca 2007.gada 21.decembrī”- tā A.Ivanāne. Šo kolekciju meistare sāka veidot jau 1968.gadā.

1961.gadā A.Ivanāne saņēmusi Tautas Daiļamata meistares nosaukumu. Viņa ir aktīvi piedalījusies izstādēs Latviešu biedrības namā un Izglītības darbinieku namā. Viena no viskrāšņākajām izstādēm bija Tautas Daiļamata meistaru 25 darba gadu jubilejai veltītā lietišķo darbu izstāde, kas 1986.gadā notika Rīgā, Ķīpsalas keramiķu namiņā. 1984.gadā A.Ivanāne ar saviem tautastērpiem piedalījās Maskavā rīkotajā izstādē un saņēma bronzas medaļu.

Izstādes Balvu Novada muzejā 1997. un 2007.gadā. Plaša Anzelmas Ivanānes darbu izstāde kopā ar māsu: Paulīnas Pošivas un Antoņinas Grāveres darbiem bija skatāma 2017.gada vasarā Rugājos - Irēnas Paideres (dzim.Pošiva) dzimtas izstādē "Dzimtas rakstu raksti"

Mirusi 2018.gada 8.decembrī, apglabāta Rugāju novada Bolupes kapos.