Rekavas etnogrāfiskā ansambļa ilggadējā vadītāja.

Dzimusi 1927.gada 26.septembrī un augusi Šķilbēnu pusē lielā un muzikālā dzimtā. Muzikanti bijuši viņas trīs brāļi un četri brālēni, arī māsa. Viņiem bijusi sava Rikas kapela, kurā visi spēlējuši stīgu instrumentus. Stefānija spēlējusi vijoli un dziedājusi. Muzikāli apdāvināti bijuši arī viņas vecāki, jo sevišķi tēvs, taču dziedājusi arī māte un mātes māsas. Tradicionālo dziedāšanu Stefānija apguvusi no savām tantēm – mātesmāsām, kuras vakaros nākušas dziedāt uz viņu mājām. Agri iemācījusies lasī un skolas gados iesaistījusies pašdarbībā – spēlējusi teātri. Skolu beidzot, vēlējusies studēt medicīnu, bet vecāki nav varējuši samaksāt skolas naudu, un studijas bijis jāpārtrauc. Stefānija uzsākusi skolotājas darba gaitas un naudu pelnījusi pati. Neklātienē mācījusies augstskolā. Trīsdesmit pieci mūža gadi aizvadīti Balkanu kalnos Kangaru pamatskolā, no tiem 13, strādājot par direktori. Par sevi un Šķilbēnu pusi Stefānija Matisāne sacījusi: "...Kangaru skola ir mana jaunība, mana pirmā mīlestība, mans darbs... un viss mūžs Šķilbēnos... Esmu sava pagasta patriote".

Stefānija, dziedot un vadot etnogrāfisko ansambli, izaudzinājusi jauno paaudzi. Viņas mazmeita Santa Matisāne kādu laiku bijusi jauniešu etnogrāfiskā ansambļa „Upīte” vadītāja.

Stefānija Matisāne ir " Lielās folkloras gada balvas 2007" laureāte - balvu viņa saņēma par mūža ieguldījumu folkloras apgūšanā un kopšanā.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Rekavas etnogrāfiskais ansamblis Balvu rajona pasākumā Žīguros 1990.gadā( no A.Kapusta personīgā arhīva). Stefānija Matisāne - ceturtā no kreisās puses