Susāju pagastā psalmu dziedāšana par mirušajiem ir ieguvusi jaunu veidu. Susājos  gada  tumšākajā laikā tiek aizlūgts par visiem gada laikā pagastā mirušajiem iedzīvotājiem. Psalmu dziedāšanu vada un organizē Aldis Pušpurs, agrāk pagasta padomes priekšsēdētājs, tagad kultūrvēstures muzeja "Vēršukalns" vadītājs. Sākumā dziedāšanā piedalījās arī pagasta etnogrāfiskais ansamblis un citas dziedātājas no Viļakas, Susājiem un citiem ciemiem. Susāju pagastā gandrīz katrā ciemā ir bijušas savas psalmu dziedātājas, no kurām daļa jau aizgājusi mūžībā, bet vietā nākušas jaunas.

Par Susāju pagasta padomes iedibinātajām psalmu dziedāšanas tradīcijām stāsta Aldis Pušpurs (pierakstīts 2013.gadā):
"Kēneņu, kuram vysas lītas dzeivoj: Atnocit.gūdinojam..... tā sākas tradicionālo lūgšanu par mirušajiem jeb psalmu teksts.
Neilgi pēc jauno Susāju pagasta bibliotēkas telpu apgūšanas, bibliotekāre Lilija Apsīte rosināja bibliotēkas telpās novembra mēnesī nodziedāt psalmus par Susāju pagasta mirušo iedzīvotāju dvēselēm. Un no 2001.gada šo tradīciju esam uzturējuši katru gadu. Sākumā gan domāju, ka varbūt vairs nevajag, taču vietējo psalmu dziedātāju rosināts, šo tradīciju turpināju organizēt. No 2009.gada ar dziedāšanu esam pārcēlušies uz pagasta kultūrvēstures muzeju "Vēršukalns".  Varētu domāt – nu ko tas pagasts tur dara? Bet kādam ir jāsarunā konkrēts datums, ir jāatved un jāaizved dziedātajas uz mājam, un arī mielasts uz vietas un pats no sevis nerodas. Un tas nav mazsvarīgi. Šo apstākļu kopums nodrošina, ka tradīcija vēl ir dzīva un spēcīga.

Psalmi parasti tiek dziedāti ģimenes galvenajā /goda/ istabā. Galds ir novietots taisnā līnijā, vai ja paredzams lielāks dziedātāju skaits, tad vienā vai abos galos pieliek vēl kādu galdu klāt 90 grādu leņķī. Galds ir apklāts ar galdsegām divās kārtās. Virsējā galdsegu kārta ir greznāka. Centrā ir uzklāta vēl viena vai vairākas sedziņas, uz kurām liek mūciņu un divas  baznīcas sveces attiecīgos svečturos. Dziedātāji apsēžas visapkārt galdam vai uz krēsliem vai soliem (uz soliem var vairāk sasēsties). Galvenā dziedātāja pasaka, par ko šīs salmes tiek dziedātas, un tad rožukroņa skaitīšana sākas. Cik ilgu laiku vajag? Parastais laiks ir divas ar pusi stundas, bet ja labi iet arī visas trīs. Pēc nodziedāšanas noņem sveces, mūku, virsējo galdautu un uz šī paša galda sāk likt traukus mielastam. Mielasta laikā dziedātājiem pievienojas arī citi ģimenes locekļi. Neskatoties uz grūtiem laikiem, mielasts parasti ir bagātīgs gan ar auksto, gan silto galdu, desertu un torti.
Ja psalmi tiek dziedāti par nupat miruša cilvēka dvēseli, tad neko no radiniekiem neaicina, bet, ja tiek dziedāti pēc gada vai arī dvēseļu mēnesī, tad parasti tiek uzaicināti tuvākie radinieki. Tad tuvāko radinieku pulkā mielasts ieilgst, jo ir ko pārrunāt un dalīties atmiņās.

Pēc maniem novērojumiem  ir divi atšķirīgi gadījumi, kad tiek dziedāti psalmi par mirušo dvēselēm:
·    Ir notikusi nelaime, jo ir miris kāds cilvēks. Šajā gadījumā psalmu dziedāšana  iepriekš nav tikusi paredzēta, dziedātāji , tāpāt kā piederīgie, ir noskumuši un šī skumjā notikuma ietekmēti.
·    Psalmu dziedāšana miršanas atceres gadadienās vai dvēseļu mēnesī par kādas ģimenes visu mirušo dvēselēm.
Ja tā var izteikties “programma“ abos gadījumos ir vienāda: Rūžukrūņs, Litanija Vyssvatokai Jaunovai Marijai, Zam Tova patvāruma, Lyugšona Sv.Jezupam, dziesma  “ Caur cīšsonas guns degšanu…”, Lygšonas par nūmyrušīm / psalmes/, seko  dažādas dziesmas atbilstoši lirurģiskajam laikam. Dziesmu skaits ir dažāds.

Kā tas notika agrāk? Kā iepriekš teicu, mana pieredze nav pārāk sena. Bet zinu, ka agrāk psalmus par mirušā dvēseli dziedāja katru vakaru līdz bērēm. Atceros gadījumu no bērnības, kad kaimiņos pēc kādas mirušas sievietes bērēm psalmi tika dziedāti arī pēc pārbraukšanas no kapiem. Visi bēru viesi, kuri nepiedalijās psalmu dziedāsanā, gaidīja, kamēr nodziedās psalmus, un tikai tad sākās bēru mielasts.
Vēl dažus gadus iepriekš psalmus dziedāja vienu dienu pirms bērēm un nākošajā dienā pēc bērēm. Tagad lielākoties dzied tikai dienu pirms bērēm.

Kas ir mūsu psalmu dziedātāji? Ir dziedātāju kodols – stiprākie dziedātāji, kuri to dara ilgus gadus, un kuriem ir spējas un talants to darīt. Atkarībā no vietas, kur psalmi jādzied, tiek pieaicināti dziedātāji no tuvējās apkārtnes - kaimiņi, radinieki, kuri arī drusku māk dziedāt, un kuriem ir interese un aizraušanās.
Pašlaik mūsu kodols ir :
        Anna Strupka no Svilpovas
        Anita Zaremba  no Egļavas
        Marija Logina no Vonagovas
        Anna Prancāne no Egļavas
        Leontīne Bukovska  no Susājiem
        Aldis Pušpurs  no Egļavas
        Valentīna Krēmere  no  Svilpovas
        Stefānija Pitkeviča no Susājiem
        Antoņina Kaliņina  no Pokšovas
        Izabella Dupuže no Svilpovas
        Inita Sprukule no Kravaļiem
Ir jādomā aktīvāk iesaistīt tās dziedātājas, kuras spēj dziedāt, bet varbūt pietrūkst uzņēmības, vai ir kāds cits iemesls. Susāju pagastā tepat netālu Kravaļu ciemā ir vēl spēcīga psalmu dziedātāju grupa, kuras līdere ir vēl gados jaunā Inita Sprukule.

No kādām grāmatām dziedam?
Kopumā Latvijas laikā katoļu lūgšanu grāmatu, kurās ir psalmu teksti, izdots daudz, taču… lielākajā daļā no tām teksti atšķiras. Kaut nedaudz, bet atškiras un tas padara neiespējamu dziedāt no dažādām grāmatām. Man pašam pietiek izlasīt tikai pirmo teikumu un viss ir skaidrs - der vai neder. "Keneņu, kuram wysas litas dzeiwoy: Atnocit,gudinojam." Šis ir “ pareizais” iesākums. Nav šaubu, ka arī tālāk viss būs labi. Lūk divi piemēri no citām grāmatām:
Kēneņu,kuram vyss kas dzeivoj,sanocit,pagudynosim. P.Apšinīks “ Goreigos dzīsmes lītošanai Bazneicā un sātā”, Rēzekne 1936.g.
Keneņu,Kuram vyss dzeivoj, atnociet,gudynosim. “Gūds Dīvam” lyugšonu un dzismu gromota katolim ,Rēzekne 1922.g. No šīm grāmatām dziedāt nevarēs, kaut gan, iespējams, citos novados “pareizie” teksti ir mūsu puses “nepareizie”.
Lūk grāmatas, kurās publicētie psalmu teksti mums der: “ Pilnejga gromata lyugszonu uz DIVA KUNGA ikšan tryjadeibas weiniga,wyssu swatokas Jumprawas MARYAS un Diwa swatu”. Wilna 1857.goda; “ Gromotenia lyugszonu un dzismu un guda Diwa Kunga ikszan Trejadibas winiga wysswatokas Jumprawas Marijas un Diwa Swatu.” Kroslawa 1906.g.;
“ Aglyunes zwaigzne lyugšonu gromatynia wyssvatokai Diva dzemdetojai par liloku gudu un slavi”; “ Krysta gaismā”; “ Saļmys / psalms/ lyugšonas par nūmyrušīm

2008.gadā psalmus nodziedājām par muzeja mājas bijušajiem īpašniekiem. Toreiz piedalījās arī kultūras ministre Helēna Demakova. Domājām, ka ministrei varbūt liksies garlaicīgi klausīties visu ilgo procedūru, tāpēc iesākām bez viņas klātbūtnes, noskaitījām Rožukroni un litāniju, taču ministre izteicās, ka laiks pagājis  ātri. Uzzinājām arī par viņas latgaliskajām saknēm. Ar lielu pacilātību psalmus nodziedājām arī par pāvesta Jāņa Pāvila II dvēseli, pēc viņa miršanas.

Pirms dažiem gadiem, dīvainas atvieglojuma un savāda pacilājuma sajūtas vadīts, vaicāju Regīnai Sergejevai – Susāju pagasta bāriņtiesas priekšsēdētajai, kā izskaidrot šo īpašo sajūtu. Regīna atteica pavisam vienkārši – bet viņi taču gaida mūsu lūgšanas. Vēl kāda svarīga katoļu baznīcas aksioma - kamēr esam dzīvi tikmēr mēs paši varam savā dzīvē lielāko tiesu darīt – darīt labu vai ļaunu, palīdzēt kādam, vai tikai rūpēties pašam par sevi. Bet dvēselei /kad cilvēks ir miris/ palīdzēt var tikai dzīvo lūgšanas.
Mēs varam būt gandarīti, ka šo seno, labo tradīciju – lūgties par mirušo dvēselēm,  neesam pazaudējuši šīs pasaules laicīgajos sārņos."

Tagad nedaudz par vecākās paaudzes psalmu dziedātājām Susāju pusē. Tā Karigovas ciemā laba dziedātāja bijusi  Izabella Jeromāne, kura dziedājusi gan garīgās dziesmas, gan arī tautasdziesmas. Šadursku ģimenē dziedājušas māsas Mikalina, Emīlija, Agnese, Lapiņu ģimenē - Malvīne un Valentīna. Valentīna  (tagad Bukovska) ir galvenā psalmu dziedātāja Žīguros, Vēdeniešos un citos apkārtējos ciemos. Krustacelma ciemā pieprasīta dziedātāja bijusi Antonija Dadžāne. Susāju pagasta psalmu dziedātājas: Marija Logina (1935) no Vonogovas, Genovefa Zaremba (1936) no Egļevas. Keišu ciema dziedātājas – Marcianna Zars (1940), Janīna Supe (1928), Antons Kokorevičs (1929), Broņislava Bratuškina (1930), Antoņina Tutāne (1932), Lidija Korne (1935), Anastasija Korne (1929), Emīlija Belkova (1928). Pokševas ciema – Emīlija Korne (1821), Marija Slišāne (1930). Svilpovas ciemā – Anna Strupka (1925), Tekla Aleksāne (1928), Anna Zondaka (1924), Izabella Dupuža (1928), Ināra Barkāne (1953), Anastasija Dundure (1921). Kravaļu ciemā –Genovefa Bratuška (1924), Margarita Bratuškina (1928), Valentīna Bratuškina (1933). Leļu ciemā  - Anna Augustāne (1933). Ilziņos – Genovefa Šaicāne. Susājos – Leontīna Bukovska (1930), Stefānija Pitkeviča (1931) . Birzniekos – Antoņina Kornejeva (1928), Valentīna Locāne (1950), Lucija Jeromāne (1936). Geinovas ciemā – Leontīna Prancāne (1939)  un Auguste Augustāne (1935).

---

Foto no A.Pušpura personīgā arhīva: Lūgšanu grāmata ar psalmu tekstu; Psalmu dziedāšana dažādos gados; 2.foto - Vēršukalna muzejā (2007) – R. Cibules foto