Tēlnieks
Dzimis Balvos 1957.gada 21.maijā. Beidzis  LMA (1990), izstrādājis diplomdarbu „Eņģeļi”. Īpašu uzmanību velta sakrālajai mākslai- krucifiksi dāvāti pāvestam Jānim Pāvilam II, Aglonas bazilikai un Saeimas namam. Nozīmīgākie darbi par sakrālo tematiku: piecas altāra skulptūras svētās Ģimenes katedrālei Kazahijā (1992). Gleznojis 15 gleznu ciklu „Via crucis” Ludzas baznîcai (1992).  Izstādes rīkotas Rīgā, Krakovā (1993), Barselonā (1992), Maskavā (1999).
1995.gada 8.jūlijā Majoros atklāja Jāņa Bārdas  skulptūru Bruņurupucis, kurš ir 1,60 m augsts, rādiusā -2 m. Šis darbs kļuvis par Jūrmalas simbolu. Skulptūra simbolizē mūža ilgumu.
Jāņa Bārdas 12 kaķu skulptūras 1998. gada maija vidū bija paredzēts salikt pie Aspazijas mājas, izveidojot astoņus metrus augstu kaķu stabu. Tomēr Jūrmalas dome kaķu staba izveidi nav atbalstījusi, un muzejs palicis bez skulptūrām. Kādu brīdi skulptūras glabājušās toreizējā prezidenta Gunta Ulmaņa rezidencē, kas atrodas pretim Aspazijas muzejam, tad tos nopirkusi dziedātāja Laima Vaikule. Tagad īpaši Aspazijas muzejam veidotie kaķi atrodas dziedātājas privātmājas pagalmā.
Viļakā,Tautas ielā 6 atrodas tēlnieka Jāņa Bārdas veidotais piemineklis latgaļu grāmatniecības pamatlicējiem  Vincentam Leiko (1816.-1918.) un Jānim Cibuļskim (1911.-1997.). Tas uzstādīts vietā, kur atradās J.Cibuļska vadītā izdevniecība.

Kopš 2002.gada Jānis Bārda dzīvo Anglijā un strādā par lietišķās mākslas un arhitektūras māksliniecisko detaļu restauratoru.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no bibliotēkas novadpētniecības lasītavas fonda