Apmetne atrodas Bērzpils pagastā Ičas upes lejastecē – nelielā paaugstinājumā Ičas vecupes krastā.1938.-1939. gadā šeit izrakumus veicis E. Šturms, 1964.gadā – F. Zagorskis, 1988.-1989.gadā – I. Loze. Ičas apmetnes sākotnējā apdzīvotība agrajā neolītā attiecināma uz 5.g.t.p.m.ē. otro pusi -4.g.t.p.m.ē. Savukārt apdzīvotība vēlajā neolītā - uz 3.g.t.m.ē. pēdējo ceturksni – 2.g.t.p.m.ē.pirmo ceturksni, bet agrajā bronzas laikmetā – ar 2.g.t.p.m.ē.otro ceturksni. Tās kultūrslānim bija raksturīga kaula un raga senlietu laba saglabāšanās pakāpe. Varēja nodalīt divus vēlajam neolītam un vienu agrajam bronzas laikmetam piederošu kultūrslāni. Vēlā neolīta slāņi veidojušies intensīvas apdzīvotības rezultātā. Izrakumu laikā atklāja:
Vairāku tipu postītu apbedījumu paliekas;
Apstrādātu koku fragmenti, iespējams, celtņu paliekas. Apmetnē varēja konstatēt divus celtniecības periodus;
Iegūts pavisam 530 senlietu – kaula un raga rīki, slānekļa kalti, krama bultu gali, kasīkļi un naži, viens laivascirvja asmens daļas fragments, dzintara rotas (piekariņi, krelles), māla veidotas sievietes figūras fragments un kaula plāksnīte ar antromorfu sejas gravējumu;
Keramiku pārstāv četru dažādu grupu trauku fragmenti – lauskas ar organisku (arī gliemežvāku) piejaukumu, ar klājošās auklas un auduma nospiedumu, agrajam bronzas laikmetam piederošā Lubānas tipa keramika un agrā neolīta keramika.
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
/Pēc VKPAI materiāliem/
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē