Fotogrāfs
Jāzeps Šakalis dzimis 1900.gada 7. jūlijā Kokorevas, tagad Tilžas pagastā. Tēvs Francis un māte Anna bija lietuvieši, kuri 19. gs. beigās no Lietuvas ienākuši Latvijā. Varētu būt, ka uzvārds Šakalis, vietām Šakals radies Latvijā, pārveidojot lietuvisko uzvārdu. Sākumā vecāki dzīvojuši meža vidū uzslietā pagaidu mītnē. Būvējuši māju ģimenei, kurā ievākušies 1910.gadā. Ģimenē bija 5 bērni: Pēteris, Jāzeps, Emīlija, Broņislava un Marija. Māju nosaukums bija "Siladruvas”. Vecāki bijuši ļoti ticīgi katoļi. Uzskatījuši , ka meitenēm skolā nav jāiet, zēni dažus gadus skolu ir baudījuši. Jāzeps māsas iemācījis lasīt, mazliet rakstīt un rēķināt. Iemācījis māsām tamborēt un adīt, ko skolā noskatījies no skolas biedrenēm.
Latvijā Jāzeps strādājis par mežzini, arī viņa tēvs bijis mežsargs. Apprecējies ar sava pagasta meiteni Olgu Pinarti. 1934.gadā piedzimis dēls Ēriks, 1935.gadā - dēls Vitauts.
Jāzeps bijis cilvēks ar mākslinieka dvēseli, vērīgs, ar daudzpusīgām interesēm un ļoti labs stāstnieks. Jādomā, ka šīs intereses, spēja vērot un arī saskatīt noveda viņu pie fotografēšanas. Māku fotografēt apguvis pašmācības ceļā un sevi dēvējis par amatieri. Nav zināms, ka viņš ar fotografēšanu būtu pelnījis iztiku. Strādājis sava prieka pēc, cilvēkus iepriecinādams un tiem izpalīdzēdams. Apkārtnē bijis cienīts skaisti izpildītā darba dēļ, kā arī tīri cilvēcīgo īpašību novērtēts. Aizkustinošas ir fotokartiņas ar skaistiem dabas skatiem, kur stūrītī vecā drukā sīkiem burtiņiem ielikts piemērots pantiņš vai dzejolītis, piemēram, kaut kas no Līgotņu Jēkaba vai kāda cita tā laika dzejnieka. Šādas kartiņas viņš sūtīja radiem un draugiem.
1944.gadā Jāzeps ar ģimeni un sievas māti dodas bēgļu gaitās. To dara ne tik daudz politisku apsvērumu dēļ, vairāk piedzīvojumu un zinātkāres apmierināšanas nolūkos. Cer redzēt citas zemes, dažādu valstu arhitektūru, dabu un sastapt citādus cilvēkus. Vispirms viņi nokļūst Vācijā, vēlāk izceļo uz Ameriku. Amerikā strādā lauksaimniecībā par fermera izpalīgu, tad pilsētā par pavāra palīgu kādā ēdināšanas iestādē. Izšķiras no sievas Olgas, dēli paliek pie mātes un viņi dzīvo Amerikā, bet tālu no Jāzepa. Turpmākajā dzīvē dēlus viņš vairs nesatiek, pastāv neregulāra, īsa sarakste un apmainīšanās ar pāris fotokartiņām. Jāzepam ir mazdēls Maikls un mazmeita Lisa. Dēlu ģimenēs latvietība netiek kopta un saglabāta.
Pēc laika Jāzeps nopērk divus īres namus Čikāgā un kļūst par namsaimnieku. Apprecas otrreiz ar no Latvijas emigrējušo Mariju Kļaviņu un palīdz audzināt un skolot viņas divus bērnus. Mūža nogali pavada Kalifornijā, uz turieni pārceļas Marijas bērnu aicināts.
Jāzeps ir piepildījis bērnības sapņus par tālām zemēm un neredzētiem brīnumiem, kas aprakstīti grāmatās. Iepazinies un viesojies īsteno Amerikas indiāņu sabiedrībā, bijis draugs ar indiāņu virsaiti. Protams, visu laiku daudz fotografējis. Visa viņa dzīve ir atspoguļota fotokartiņās, kuras saņem draugi un radi. Lietā tiek likts stāstnieka talants, un vēstules ar izzinošiem aprakstiem pēc 1953. gada ceļo uz Latviju un ir ļoti gaidītas.
Mūža otrajā pusē Jāzeps Šakalis pievērsies koka darbiem - rūpīgi apstrādājot Amerikā augušu neparastu krāsu un struktūru koka gabaliņus un veidojot dažādus priekšmetus: svečturus, lādītes, kastītes, tās rotājot ar ornamentiem, mozaīkām. Izgatavojis darbiņus ar kuriem piedalījies izstādēs un ieguvis balvas.
Pēc sievas Marijas nāves dzīvojis viens, retu reizi audžu bērnu apciemots. Mūža nogalē kļuvis akls un piedzīvojis grūtus laikus. Miris 1986.gadā Kalifornijā. Abi ar sievu Mariju paglabāti klintī izveidotā kolumbārijā Camarillas kapsētā
                                                                                              /Sagatavots pēc Igora Pliča savāktās informācijas/

Foto no I.Pliča foto arhīva: J.Šakalis ar savu darbu (1977); J.Šakalis (1948); pie klintī izveidotā kolumbārija Camarillas kapsētā Kalifornijā (1981); fotogrāfa logo; Tilžas luterāņu baznīca