Latviešu robežsargi nepadodas

Viļakas ielā
Masļenki nav kartē grūti atrodama vieta kaut kur Krievijā. Tas ir Latvijas Republikas robežpunkts, kur 1940. gada 15. jūnija rītausmā biezā miglā PSRS čekas kaujinieki iebruka, nogalināja robežsargus Pēteri Cimoško, Kārli Beizaku un Jāni Macīti, sardzes priekšnieka Frīdriha Puriņa sievu Hermīni un 14 gadus veco dēlu Voldemāru. Uz Krieviju gūstā aizveda 37 cilvēkus. Divas dienas pirms reālās okupācijas 17. jūnijā un dienu pirms Latgales dziesmu svētkiem Daugavpilī PSRS provokatīvi uzbruka Latvijas robežsargu posteņiem Masļenkos un Šmaiļos, vēl trešais iebrukums Žuguros neizdevās, jo latviešu robežsargi to laicīgi pamanīja. Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. un 3. sardzes robežsargi varonīgi aizstāvējās, arī viņu dēļ nedrīkst teikt, ka 1940. gadā Latvija mierīgi pieļāva okupāciju. Trīs minētie robežpunkti atradās pie Latvijas un PSRS robežas tādas, kādu to Latvija un tolaik vēl Padomju Krievija noslēdza 1920. gadā, turklāt Krievijai apņemoties šo robežu nemūžam nepārkāpt. Mūsdienās šī robeža vairs nepastāv, daļa Abrenes ir zaudēta, bet vistuvāk Masļenku robežpunktam tagadējā Latvijas teritorijā Baltinavā izveidota Masļenku traģēdijas piemiņas vieta. Pašā Supeņkas upītes krastā ēku vairs nav, bet vēl pēc II pasaules kara koka dzīvojamās mājas un veikaliņu ēkas stiepās visas Viļakas ielas garumā. Nojaucot vienu no piemiņas zīmes vietā bijušajām ēkām, tika atrasti parādsaistību pieraksti idišā, kas apliecina mājas piederību kādai ebreju ģimenei.

               (L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)

Attēli: 2. Tā notikušo atspoguļoja “Brīvā Zeme” 17.06.1940. 3.Masļenkos nogalinātie robežsargi Jānis Macītis, Pēteris Cimoška, Kārlis Beizaks. 4. Masļenku robežpunkta komanda ar ģimenēm. 2. rindā 1. no labās – sardzes priekšnieka Frīdriha Puriņa nogalinātā sieva Hermīne, 1. rindā 1. no kreisās - no ievainojumiem mirušais dēls Voldemārs. 5. Masļenku robežsargu māja. 9. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un ministru prezidents Māris Kučinskis piemiņas vietā dēsta Latvijas simtgadei veltītu ozolu