Pilskalns ar nozagto vārdu

Puncuļova, Baltinavas pagasts
Līdzenais pilskalns, kas pa gabalu atgādina maizes klaipu, kopš 1930. gadu latviskošanas epopejas tiek maldīgi saukts par Alotāju kalnu, lai gan ar alu vai dzeršanu tam nav nekāda sakara. Senākais no Baltinavas puses pilskalniem nes avotu jeb latgaliski – “Olūtu” vārdu, tātad pareizi būtu uzrunājams par Olūtuoju jeb Avotāju.
Par objektu: Jaunākā tehnoloģija – aerolāzerskenēšana jeb LIDAR – ļauj ieraudzīt kalna profila atainojumu. Tikai 9 metrus augstais, iegareni apaļais kalniņš iegraužas staignās, avotainās pļavās, kur līkumus met neliela upīte. Nekādi bedumi jeb apbedījumi te nav saglabājušies, jo arot tie uzrakti un nolīdzināti. Kā jau vissenākajos pilskalnos, bedījumi bijuši ļoti sekli, un arkls tos viegli iznīcināja, uzarot arī rupjas nevirpotu māla trauku lauskas. Ziemeļu galā kalna sāns bijis lēzenāks un tāpēc tika apstrādāts, bet pārējie sāni ir tik krauji, ka grūti pieejami. Vēlākos laikos pār pilskalnu gājis baļķu kara ceļš. Stāvums nav traucējis dažādiem bagātību meklētājiem. Vēl diezgan nesen kāds vecāks, netālu dzīvojošs vīrs caur mitro dūksnāju ar akačos mirguļojošajām maldugunīm regulāri devies uz pilskalnu rakt naudu. Alotāju kalna uzbūve liecina, ka apdzīvota vieta šeit atradusies ļoti sen, stipri pirms Puncuļovas pilskalna apgūšanas. Gluži kā pārējos Latvijas novados, Ziemeļlatgalē pilskalniem bija vairākas funkcijas, tie kalpoja kā administratīvie centri un novada vecākā jeb valdnieka rezidence un karadraudzes pulcēšanās vieta, aizstāvot apmetni. Par ienaidnieka tuvošanos no pilskalna uz pilskalnu paziņoja ar ziņnešiem, tauru skaņām un aizdegtām lāpām. Pilskalnos sanāca kopā arī novada vecākie, lai izspriestu svarīgas lietas. Ļaudis domā, ka sensenos laikos Alotāju pilskalnā izvietos karaspēks karojis ar kaimiņos esošo Puncuļovas pilskalnu. Netālu no Alotāju kalna joprojām atrodami uzkalniņu kapi, kur mirušie apbedīti uz pamatzemes un ar zemi apbērti no akmeņiem liktā apaļā iežogā. Bedre akmeņu krāvuma iekšpusē rakta reti. Nelaiķim vienmēr deva dažādus darbarīkus, ieročus un rotas). Alotāju pilskalna nogāzēs laimējas ieraudzīt retus un aizsargājamus augus. Lūko pēc īpatnēja izskata gļotsēnes, zarainās dižadatenes vai paciņu ragansviestu, kam ar sviesta paciņu nav nekāda sakara.

              (L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)

Attēli: 1 - Vasarā kalna reljefs slikti saskatāms, toties izceļas rudenī un ziemā. 2. Alotāju pilskalns 1930. gados no dienvidu puses. 3. Alotāju pilskalna aerolāzerskenēšanas jeb LIDAR attēls. 4. Alotāju pilskalna reljefs šķērsgriezumā. 5. Pilskalnā gaida lieliska pastaiga kā neskartā, tā tīrītā mežā. 6. Gļotsēne Mucilago crustacea ar raksturīgo nelīdzeno virsmu. 7. Zarainā dižadatene. 8. Paciņu ragansviests