Stārķis Ļeņina vietā

Slimnīcas un Tilžas ielas krustojums (Grambergu mājas)
Cik liels ciemats, tik liels tā centrālais laukums. Baltinavā tas veidojies gadsimtu gaitā, bet stipri cietis un izmainījies II pasaules kara laikā, kad apbūve liela mērā tika zaudēta. Nesenā pagātnē laukums ieguvis simbolisku plānojumu un noformējumu, vairs nav ne pēdu no vēlmes uzstādīt ļeņinekli, toties bieži parkšķina Baltinavai tik raksturīgie stārķi jeb žugures.
Par objektu: Baltinavas ciemata jeb miesta apbūvi Krievijas vietvalži atļāva 1899. gadā ar noteikumu, ka ielu platumam jābūt vismaz 10 asis jeb 21,34 m – tā, lai varētu brīvi izmīties divi divjūga zirgu vilkti rati. Pārliecinies par to pat šaurākajā ieliņās, ņemot vērā, ka pieauguša cilvēka plats solis ir aptuveni metru garš! Muižas alejas galā izveidojās ciemats ar galvenajām ielām, kuras sakrita ar lielceļu, kurš cauri Baltinavai veda no Kārsavas uz Viļaku. Mājas tika būvētas pēc pilsētas principa – pie pašas ielas, vietu nelielam dārziņam atstājot pagalma pusē. Katru īpašumu apjoza žogs, zemāka sētiņa ierāmēja arī puķudobes, kas vienmēr bijis latviešu sētām raksturīga iezīme. Centrālais laukums veidojās pakāpeniski, sākotnēji kā tirgošanās vieta, ko ieskāva veikaliņu rindas, nereti īpašnieks arī dzīvoja savas tirgotavas ēkā. No visām 4 pusēm laukuma centru ietvēra arī brīvdabas tirgus galdi un letes. Stadulā pie tirgus laukuma atpūtās un paēda zirgi. Pirmās brīvvalsts laikā laukumā norisinājās arī bērnu un jauniešu patriotisko organizāciju skautu un gaidu saieti un aizsargu parādes valsts svētkos. Pēc kara jau padomju laikā tirgus laukumu pārcēla otrpus Viļakas ielai, bet brīvajā vietā pulcējās jau citi aktīvisti. 1940. gadā laukumā, uz alus mucas uzkāpuši, vairāki sarkanie aģitatori klaigāja par to, ka tauta tikusi gadiem ilgi apspiesta un ekspluatēta, ka asinssūcēji budži jeb “kulaki” jāizved. Netrūka arī vietējo nodevēju, kuri vēl brīvvalsts laikā uzturēja sakarus ar PSRS un izplatīja komunistiskās idejas, viņi arī nodeva vietējos turīgākos ļaudis. Dažas dienas pirms PSRS un Vācijas kara sākuma no Baltinavas izveda 14 ģimenes – pavisam 41 cilvēku. Citus turīgākos izdzina no mājas un atņēma visu, pat labākās drēbes. Tā notika ar Elizabeti Metumu, kuras dēlu Jūliju izveda, bet otrs dēls Otto iebēga un slēpās mežā. Pēc kara laukumā iebiedēšanai bieži izlika nomocīto nacionālo partizānu līķus. 80. gados bija nolemts laukumā uzstādīt Ļeņina krūšutēlu, bet nepaspēja, jo patraucēja neatkarība. Uz jau uzmūrētā paaugstinājuma 90. gadu beigās pagasta priekšnieks uzlika Baltinavai krietni piemērotāko bieži sastopamā stārķa figūru. Atgūtās neatkarības laikā Baltinavas vēsturiskais laukums ieguvis jaunu piepildījumu – vides objekts “Gadskārtu kalendārs” simbolizē saikni ar dabu un zemes darbu ritumu, bet bruģī izliktais sliežu ceļš atgādina par padomju režīma izvestajiem baltinaviešiem. Savukārt viena no dabas stihiju instalācijām, kas izvietotas piecos Ziemeļlatgales novados, Baltinavā veltīta zemei, uz kuras baltinavieši stāv stabili un stingri. Ieskaties, kādu vēl simboliku Baltinavas vēsturiskā laukuma instalācijās saskatīsi tu!

               (L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)

Attēli: 2 - Aizsargu, skautu un gaidu parāde Baltinavas vēsturiskajā laukumā. Fonā ēka, kurā blakus mitinājušies latviešiem un ebrejiem piederoši veikaliņi. 3. Savulaik šo laukumu apņēma sīku veikaliņu rinda. 4. Piemiņas vieta Baltinavas pusē kritušajiem nacionālajiem partizāniem. 5. Pēc izdegšanas šī veikala drupās spēlējās vairākas mazo baltinaviešu paaudzes. 6. Instalācija “Zeme” Baltinavu iesien visas Latvijas stihiju jostā. 9. Objekts “Gadskārtu kalendārs”.