Namiņš ar baisu vēsturi

Jaunā ielā 1
1930. gados gandrīz trešdaļa baltinaviešu bija ebreji, kuri bija piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās, aktīvi iesaistījās vietējā dzīvē un prata latviešu valodu, Baltinava daudziem kļuva par patstāvīgu dzīvesvietu un pat dzimteni. Šeit piedzima, uzauga un sakuploja jauna ebreju paaudze – Bizeru, Gošteinu, Čerņaku un citas dzimtas. Viena mēneša laikā gandrīz visi viņi tika noslepkavoti.
Par objektu: Vēl gadu pēc Vācijas un PSRS kara sākuma Baltinavā uzskatīja, ka briesmas nedraud. Vien dažas ebreju saimes nolēma bēgt uz Krieviju pēc tam, kad no Centrāleiropas ieradušies radinieki izstāstīja par ebreju iznīcināšanu. Aizbrauca un izglābās Aizikoviči, Milneri, Davidoviči un Šnejeri. Pārējie briesmām nenoticēja. Pāris nedēļas pēc vāciešu ienākšanas 1941. gada jūlijā Baltinavas pagasta pašaizsardzībnieki arestēja un mežā pie Svētūnes ezera nošāva 12 padomju aktīvistus, viņu vidū divus brāļus Gurevičus un nesaprotamā kārtā arī rabīnu Baškinu ar ģimeni. Josifs Gurevičs, ievainots galvā, glābiņu meklēja vietējā ambulancē, tomēr tika nogalināts. Tajā pašā mēnesī vēl 40 Baltinavas ebrejus kopā ar Kārsavas tautiešiem noslepkavoja Naudas kalnā. Nāvei bija nolemti arī visi atlikušie ciemata jūdi – naktī uz 11. augustu visus arestēja un aizveda vispirms uz policijas iecirkni, kur ieslodzīja pagrabā, pēc tam sadzina Baltinavas krievu skolas ēkā. 11. augustā ap 15.00 ebrejus izdzina no skolas. Vīriešiem pavēlēja stāties kolonnās, bet sirmgalvjiem, sievietēm un bērniem – sēsties pajūgos. Pēc tam ebrejus dzina uz Abreni, kur purvā pie Balsta dambja visus nošāva. Pavisam tika iznīcinātas 23 ģimenes – 105 Baltinavas ebreji. Bojā gāja arī patriotiski noskaņotie Kopmani un Čerņaki. Kādam ievainotajam izdevās izbēgt, viņš lūdza palīdzību pie vietējiem zemniekiem. Latvieši baidījās no soda, jo par ebreju glābšanu vācieši varēja iznīcināt visu slēpēja ģimeni, – viņi pabaroja izbēgušo, pārsēja ievainojumus un iedeva tīras drēbes. Ievainotais ebrejs aizgāja mežā, viņa turpmākais liktenis nav zināms. Tie vietējie ebreji, kuri izglābās un karā izdzīvoja, atgriezās Baltinavā. Viņu vidū arī slavenā kanādiešu rakstnieka Dāvida Bezmozga mātes ģimene. Nelielais mīlīgais koka namiņš netālu no Supeņkas ir tikai maza daļiņa, kas saglabājusies no lielās policijas ēkas, kas stiepās līdz pat upītei. Tās plašajā pagrabā aizturētos likumpārkāpējus turēja vēl starpkaru laikā. Apriņķa policijas IV iecirknī tā priekšnieks Roberts Ieva gādāja par kārtību Baltinavas, Tilžas, Gauru un Šķilbēnu pagastos. Cits baltinavietis – Henriks Vizulis (Vyzuļs) – kā iekšlietu ministra biedrs komandēja visas Latvijas policistus. 1940. gadā padomju okupācijas vara represēja daudzus Latvijas policistus, daži paglābās, iebēga mežā un izveidoja partizānu vienības. Gadu vēlāk tā dēvētajā bezvaras laikā, kad lielinieki bija atkāpušies, bet vācu armija vēl nebija ienākusi, šie bruņotie vīri izveidoja vietējās pašaizsardzības vienības ar mērķi nodrošināt kārtību un asistēt vācu militārajai pārvaldei. Antisemītiski noskaņotā daļa bez sirdsapziņas pārmetumiem iesaistījās ebreju iznīcināšanā, citi šaušanā piedalījās, smagi piedzirdīti, vai pat izvairījās no slepkavošanas. Aculiecinieki stāsta, ka pirms slaktiņa Naudas kalnā vācieši piedzirdīja Malnavas lauksaimniecības skolas vecāko kursu audzēkņus un, piedraudot ar represijām viņu ģimenēm, lika šaut uz “žīdiem, kuri esot vainīgi pie visa”. Drīz vien pēc ebreju nošaušanas vācieši izformēja pašaizsardzības vienības kā bīstamas pašu valdīšanai. Tā vai citādi, 1941. gada vasarā tika iznīcināti gandrīz visi ebreju tautības baltinavieši.

              (L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)

Attēli: 2. Henriks Vizulis – Latvijas iekšlietu ministra biedrs. 3. Pirms II pasaules kara trešā daļa Baltinavas iedzīvotāju bija ebreji. 4. Antisemītisks propagandas plakāts, kādus vācu okupācijas vara izplatīja jau pirmajos valdīšanas mēnešos. 5. Latviešu pašaizsardzības vienības aiztur ebrejus Liepājā. Foto: Bundesarchiv, fotogrāfs Rihards Pēters