No zemnieka par muižnieku

Tilžas ielā (blakus Mūzikas un mākslas skolai- Tilžas iela 17)
Baltinavas muižas pēdējais lielīpašnieks Agarkovs radīja tik labus un taisnīgus dzīves apstākļus, ka, atšķirībā no daudzām apkārtnes muižām, 1905. gadā zemnieki to nenodedzināja, bet gluži pretēji – nolēma par miljonu rubļu muižu kopīgi izpirkt un paši kļūt par muižniekiem.
Par objektu: Senāk šo vietu dēvēja par Supāniem, bet Baltinavas vārdu tā pārņēma no muižas. Muiža gāja no rokas rokā, pastāvīgi te nedzīvoja gandrīz neviens īpašnieks, tikai sabrauca uz medībām. Reinholda Klota (Klodt) laikā muižai centrā piederēja 8 koka un 1 mūra ēka, visas ar skaidu jumtiem, kā arī plaši lauki, zemnieku saimniecības un meži. Kalpotāju krietns pulks, arī dārznieks, medību suņu uzraugs un medību pārzinis. Klotam jāpateicas par parka ierīkošanu, kur saglabājušies pat 150 gadu seni koki. Muižas aleja, tagadējā Tilžas iela, ir īpaši aizsargājamo ķērpju un spožo skudru dzīvotne. Uzmeklē ķērpjus bālo skleroforu un brūngalvaino henotēku! 1912. gadā progresīvais un humānais tā brīža īpašnieks, finiera rūpnieks un dzelzceļu būvētājs Fjodors Agarkovs neiebilda muižas pārdošanai 40 turīgākajiem zemniekiem, baltinavietei Ingrīdai Bleidelei ir saglabājies dokuments par to, ka viņas vecvectēvs par zelta rubļiem nopircis 13 ha muižas zemes. Unikāls gadījums, jo cara laikā zemi drīkstēja nopirkt tikai muižnieks no muižnieka. Ar jaunu nosaukumu – Baltinavas krājsabiedrība – vietējie aicināja talkā izglītotos latgaliešus no Pēterpils – agronomu Ā. Turkopuļu, dabas zinību studentu J. Kindzuli un provizoru J. Krakopu. Apmetušies muižas ēkā, viņi izremontēja veco muižas krogu, kur ierīkoja zāli ar skatuvi un patērētāju biedrības veikalu. Visu izjauca Pirmais pasaules karš. Muižas dzīvojamā ēka nodega 1930. gados, no pārējā ēku kompleksa saglabājušies muižas staļļi, kur darbojas Mūzikas un mākslas skola. Parkā izstaigājama muižnieku pastaigu aleja, bet no pēršanas baļķa un soda siekstas gan vairs nav ne vēsts. Daļēji saglabājies dabas pulkstenis – puslokā sastādīti koki – un mūrēti ķieģeļu žoga stabi ar piramīdas cepurīti. Saskaiti tos! Krāšņais augļu dārzs gan izsala 1978. gada ziemā. Tagad parkā spēlējas bērni, sporto jaunieši un notiek dažādi pasākumi. Izvingrini locekļus tur, kur spēkus krājis olimpiskais čempions, bobslejists Arvis Vilkaste un ievingrini balsi estrādē, kur, bērnību atceroties, bieži iegriežas “tautumeitas” Asnate un Aurēlija Rancānes un savulaik Latgalē lielākajā mūzikas festivālā “Osvalds” disko ritmus rībinājuši Boney M.

                                                                              ( L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)

Fotoattēli: 1. Dabas pulkstenis. 2. No F. Agarkova uzņēmuma ražotā finiera izgatavota lidmašīna. 3. Muižas aleja, tag. Tilžas iela. 5. Ķērpji bālā sklerofora un brūngalvainā henotēka. 8. Parka teritorijā atrodas vienīgā saglabājusies, mūsdienās renovētā muižas ēka - staļļi, kur darbojas Baltinavas mūzikas un mākslas skola. 9. Volejbola laukums muižas parkā, fonā - šķūnis, kur norisinājās festivāla “Osvalds” rokkoncerti