Pedagoģe, literāte
Dzimusi 1957. gada 30. martā Balvu rajona Vecumu pagasta "Mauriņu" mājās. Vecāki Anele un Jānis Orlovski vienkārši cilvēki, kuriem augstā godā bija darbs, godprātība un ticība Dievam. Līdz 1968. gadam mācījusies Vecumu pamatskolā, pēc tam Viļakas vidusskolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas 1975. gadā iestājusies Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā, kuru pabeidza 1979. gadā, iegūstot latviešu valodas un literatūras skolotājas kvalifikāciju.
Darba gaitas Anna uzsāka 1979. gadā Kupravas pamatskolā, vēlāk vidusskolā - mācīja latviešu valodu un literatūru, krievu valodu, trīs gadus bija vecākā pionieru vadītāja. Anna ar pateicību atceras savu lielisko darba audzinātāju un latviešu valodas skolotāju Antoniju Brici, no kuras ļoti daudz iemācījusies savām turpmākajām pedagoģiskā darba gaitām. Annai paticis būt par klases audzinātāju.
1980. gadā apprecējās ar Jāni Gabrānu. Ir meita Diāna.
1994. gadā Anna sāka strādāt Balvu Amatniecības vidusskolā, mācīja latviešu valodu un literatūru un bija klases audzinātāja. No 2001. gada līdz 2019. gadam bija Balvu Amatniecības vidusskolas, vēlāk Balvu profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā un latviešu valodas un literatūras skolotāja. 1999. gadā Latvijas Universitātē ieguva izglītības zinātņu maģistra grādu latviešu valodas metodikā.
No 2001. gada līdz 2007. gadam Anna Krēmane strādāja izdevniecībā "RaKa" un kopā ar trīs kolēģēm no Limbažiem un Liepājas izdeva 16 mācību līdzekļus latviešu valodā - mācību grāmatas, darba burtnīcas, skolotāju grāmatas no 5. - 9. klasei un metodisko līdzekli “Gatavosimies eksāmenam latviešu valodā”. Šie mācību līdzekļi piedāvāja tādas jaunas tēmas kā saziņa, tekstveide, teksta lasītprasme, kā arī citādu metodisku pieeju valodas mācībā. Ir vairākas publikācijas novada un valsts laikrakstos, žurnālos par savu pieredzi un aktualitātēm pedagoģijā.
Desmit gadus Anna vadīja Balvu novada latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību, organizēja seminārus, kursus, ekskursijas.
No 2020. gada Anna ir pelnītā atpūtā, kad vairāk laika var veltīt sev - apmeklē jogas nodarbības, katru dienu nostaigā vidēji 6 - 7 kilometrus, vasarā brauc ar velosipēdu un rūpējas par savu puķu dārzu, daudz lasa un raksta pati. 2022. gadā izdevusi savu grāmatu "Pa zemes ceļu", kurā ir dzeja un proza, bet 2023.gadā - eseju grāmatu "Saknes". Annai patīk apmeklēt teātra izrādes, koncertus un ceļot. Kopā ar dzīvesbiedru Valdi Krēmani apceļojuši vairākas Eiropas, Skandināvijas valstis, Ēģipti. Daudz ceļo pa Latviju, īpaši patīk pavasaris, kad zied ābeles un pienenes.
Anna Krēmane ir apbalvota ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta Pateicības rakstu, Izglītības un zinātnes ministrijas naudas balvu, vairākiem Balvu novada Atzinības rakstiem, Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes Atzinības rakstiem un balvām par skolēnu sasniegumiem olimpiādēs novadā un reģionā. 2003. gadā Anna tika uzaicināta uz Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dibinātās Valsts valodas komisijas organizēto Latvijas labāko valsts valodas skolotāju apbalvošanu. 2012. gadā viņai tika piešķirta pedagogu profesionālās kvalitātes augstākā 5. pakāpe. Bet, kā atzīst Anna Krēmane, visaugstākais darba vērtējums ir bijušo audzēkņu sasniegumi, atzinība un tikšanās prieks.
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no A.Krēmanes personīgā arhīva; Anna Krēmane (2017); ar savu darba audzinātāju Antoniju Brici (1984); izdevniecībā "Raka" ar līdzautorēm (2002); ar pirmo audzināmo klasi BAV (1994); ar M.Zālīti, Z.Skujiņu un kolēģēm pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas (2005); pienenēs (2009); pie savas mājas bibliotēkas (2010); ar savu audzināmo klasi (2013)