Ruta Bukša dzimusi Balvu novada Tilžā, un tur, Tilžas internātpamatskolā, 1991.gadā viņa uzsāka savas darba gaitas. Gadu vēlāk pārcēlās uz Kubuliem un no 1992.gada strādā Stacijas pamatskolā. Neklātienē Latvijas Universitātē iegūta mājturības un kultūras vēstures skolotājas specialitāte, Daugavpils Universitātē - sociālo zinību skolotājas specialitāte, bet RPIVA iegūts profesionālais maģistra grāds vadībzinātnē. No 2009.gada ir Stacijas pamatskolas direktore.

Rutas dzimtā daudzas sievietes bijušas lielas rokdarbnieces.  Arī Tilžas vidusskolas darbmācības skolotājas Ārijas Studentes ietekmē viņa izvēlējās nākotni saistīt ar rokdarbiem. No 1989.gada līdz 1991.gadam Ruta mācījās Smiltenes lauksainmiecības tehnikuma mājturības nodaļā. Tas bija Atmodas laiks, kad aktualizējās latviskās tradīcijas, kas ietekmēja arī Rutas domāšanu un vaļaspriekus. Absolvējot tehnikumu, bija jāgatavo diplomdarbs – tautastērps. Rutas izvēle viennozīmīgi bija dzimtā pagasta - Tilžas tautastērps. Cēlajām iecerēm gan traucēja tā laika esošā situācija - materiālu trūkums, arī profesionālu pasniedzēju nepietiekamība. Tērpa gatavošanai tehnikuma audzēknēm tika atvēlēts tikai nepilns gads. Skolā daudz tika apgūta teorija, bet praktiskos darbus katra veica pēc savām iespējām. Ruta pati šuva un izšuva Tilžas tērpa kreklu, auda celaini jostu, adīja zeķes, izšuva vainadziņu, izšuva villaini. Villainei gan ir Praulienas pagasta raksts, jo gribējās kaut ko greznāku. Tā kā tehnikumā audzēknēm nebija iespēju noaust brunčiem audumu, tad Rutai to ziedoja Tilžas pagasta kultūras nams, kurš tieši tobrīd gatavoja jaunus tērpus saviem kora dziedātājiem. Tā tehnikuma izlaiduma svētku tērps - savs tautastērps bija gatavs!
Kad pēc 10 gadiem (2001.gadā) Smiltenes tehnikumā notika salidojums, mājturības nodaļas absolventes ieradās savos tautastērpos un tikās arī ar valsts prezidenti Vairu Vīķi - Freibergu. Diemžēl mājturības nodaļa jau bija slēgta.
Ruta ir pašdarbniece - dejotāja, arī dejotāju mamma, tāpēc tautastērpu sanāk vilkt gana bieži. Bet savam tautastērpam tomēr ir “cits svars un cita vērtība”. Tas netiek bieži valkāts, bet, tai pat laikā, netiek liegts to aizņemties radiem un draugiem. Tērps kā Latvijas kultūras vēstnesis pabijis Vācijā, Austrālijā, Martinikas salā.
Tautastērps noteikti ir un būs Rutas ģimenes relikvija, un, neskatoties uz to, ka Rutai nav meitu, noteikti pienāks laiks, kad tērpu kādai varēs atdāvināt.

Fotogrāfijas uzņemtas Kubulos, autore Ruta Cibule

5.foto no R.Bukšas foto arhīva: Ruta savā tautastērpā Smiltenes tehnikuma izlaidumā 1991,gada 22.jūnijā