Dabas liegums “Stompaku purvi” ir unikāla teritorija ar  dabas bagātībām un kultūrvēsturisko mantojumu. Purva austrumu daļas salās 2. Pasaules kara laikā bija ierīkota partizānu apmetne, kura bija viena no lielākām Baltijā. Tajā bija 24 bunkuri un vairākas virszemes būves.
Bruņota nacionālās pretošanas kustība Abrenes apriņķī sāka veidoties 1944.gada vasarā, kad teritoriju atkārtoti okupēja Padomju Savienība. Lai izvairītos no arestiem un piespiedu mobilizēšanas Sarkanajā armijā daudzi iedzīvotāji pārgāja nelegālā stāvoklī dzīvojot mežos individuāli vai nelielās grupās. 1944.gada oktobra sākumā Abrenes apriņķī tika desantēta vienība "Lappand" 11 cilvēku sastāvā. Tās komandieris bija Pēteris Supe. Lai aktivizētu cīņu ar okupācijas režīmu, viņš, kopīgi ar saviem biedriem, uzsāka nelegāli dzīvojošu partizānu apvienošanu un 1944.gada 20.decembrī mežā netālu no Stompaku ciema, tika nodibināta "Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienība". Par nometnes vietu tika izraudzītas vairākas Stompaku purva saliņas meža 157.kvartālā 2 km attālumā no Balvu - Viļakas ceļa. No trīs pusēm nometnes vietu sedza purvs. Nometnes celtniecība sākās 1945.gada 7.janvārī. Partizāni to nosauca par "Saliņu mītnēm". Tika uzcelti 20 bunkuri un ierīkota maizes ceptuve un zirgu novietne. Nometne tika apsargāta un tās priekšpostenī pastāvīgi dežurēja partizānu grupa. 1945.gada 12.janvārī partizānu vienībai pievienojās Šķilbēnu Romas - katoļu draudzes prāvests Ludvigs Štagars. Sakarā ar to nometnē tika uzcelts bunkurs, kurā ierīkoja baznīcu. 1945.gada marta sākumā Stompaku nometnē dzīvoja 350-360 cilvēki. Lielākā daļa bija kaujasspējīgi nacionālie partizāni, taču daudziem pievienojās ģimenes locekļi. kuriem draudēja arests.
1945. gada 2. martā šeit notika slavenā Stompaku kauja, kad partizānu nometnei uzbruka čekas karaspēks. Kaujas notika visu dienu, partizāni sīksti pretojās, un uzbrucēji cieta lielus zaudējumus. Nākamajā naktī partizāni ar kauju pārrāva nometnes aplenkumu un aizgāja neuzvarēti. Par tā laika notikumiem Stompaku purvā pašreiz vien vēsta pāris ierakumi un balts krusts baznīcas vietā. Piemineklis Stompaku kaujā kritušajiem 28 nacionālajiem partizāniem atklāts Balvu - Viļakas šosejas malā 2011.gada 11.augustā.
2017.gada jūnijā Stompaku nacionālo partizānu nometnē uzstādīja 2 informācijas stendus - vienu  uzstâdîja meža malâ jeb takas  sâkumâ  uz  nometnes  vietu,  otru  –  pie  pirmâ priekšposteņa, kur 1945.gada 2.martâ sâkâs Latvijas vēsturē pati vērienîgâkâ nacionâlo partizânu kauja. Takas malā tika uzstādīti soliņi atpūtai un sanitārā celtne. 2018.gada vasaras otrajā pusē AS “Latvijas valsts meži” izbūvēja koka laipas 319 m kopgarumā, lai ceļu uz piemiņas vietu Stompaku purvā varētu mērot ar sausām kājām. Takas garums vienā virzienā 1,5 km. Gar takas malām izvietoti informatīvie stendi, kas līdztekus vēsturiskajai informācijai, satur arī informāciju par dabas un vides vērtībām, jo Stompaku purvs ir dabas liegums, kas iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000".
Tagad uz Nacionālo partizānu mītnēm dabas liegumā “Stompaku purvi” tagad ved marķēta taka, kura tika atklāta 2019.gada 2.martā, kad Viļakā notika Stompaku kaujas atceres pasākums.

2022.gada 2.martā pirmo reizi Latvijas vēsturē atzīmēja Nacionālo partizānu bruņotās pretestības atceres dienu.Šajā dienā atklāja rekonstruēto bunkuru - baznīcu un piemiņas zīmi Stompakos apglabātajiem nacionālajiem partizāniem

Foto I.Bobrova (2020)