Mediķe
Ruta Pastare (dzim. Podiņa) dzimusi 1950.gada 13.maijā Cesvainē piecu bērnu ģimenē kā vecākais bērns. Mamma Vera Podiņa (dzim. Driķe) bija mājsaimniece, beigusi Vestienas lauksaimniecības skolu brīvās Latvijas laikā. Tētis Jānis Podiņš strādājis tirdzniecībā, patērētāju biedrībā, pēc tam vairāk kā 20 gadus - ceļu uzraudzības dienestā. Pēc to laiku iespējām viņi abi gādāja, lai bērni iegūst izglītību un profesiju.
1968.gadā, beidzot Cesvaines vidusskolu, Ruta iestājusies tolaik Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. 1974.gadā, beidzot institūtu, izvēlējusies ftiziatrijas jeb plaušu slimību specialitāti. Izvēli ietekmēja fakts no ģimenes vēstures, ka no "ātrā diloņa" jeb tuberkulozes 31 gada vecumā miris vecāsmammas brālis, kura celtajās mājās ģimene dzīvoja. Ruta iziet specializāciju gada garumā tolaik Republikāniskajā tuberkulozes slimnīcā ar ambulatoro daļu un tikai tad - 1975.gada 1.augustā ierodas strādāt Balvu tuberkulozes slimnīcā, kā pati izvēlējusies, pabeidzot institūtu pēc valsts sadales komisijas piedāvājuma. Gada garumā izietā specializācija jeb reālais teorētiski praktiskais darbs augsti kvalificētu speciālistu vadībā bija labs pamats veiksmīgam turpmākajam darbam Balvos: iepazīti zinoši, gudri, atsaucīgi vecākie kolēģi Plaušu slimību centrā, ar kuriem vienmēr varēja konsultēties arī turpmākajos gados, arī nosūtīt pacientus no Balviem ar nopietnām, smagām, neskaidrām saslimšanām, tā palīdzot ļoti daudziem Balvu rajona iedzīvotājiem, nereti pat glābjot viņiem dzīvību. Vairākos gadījumos pēc šādas padziļinātas izmeklēšanas tika diagnosticēta kāda no tā saucamajām retajām plaušu slimībām.
Kā jauki kolēģi - personības no Tuberkulozes un plaušu centra Rutai Pastarei vienmēr atmiņā palikuši inteliģentais un harizmātiskais galvenais ārsts Voldemārs Saulīte; plaušu ķirurgs, vēlāk ilggadējais TPC galvenais ārsts J.Leimans, profesors Brikmanis, ārsti Jolanta Zariņa, Veinberga, Vasiļjeva, Auzāne, Gaitniece, Pakule, Lauska, Ļesovaja, Bobrikova, profesors Magalifs, ambulatorās daļas ārste Vestermane, vienmēr atsaucīgie plaušu ķirurgi - Siliņš, Apšvalks, nodaļas vadītāja ārste Šēfere, rentgenoloģe A.Ozoliņa, docente Evija Livčāne u.c.
Darba gaitu sākumā Balvos, īpaši pirmajos gados, Ruta lielu atbalstu praktiskajā darbā saņēmusi no visa tuberkulozes slimnīcas draudzīgā kolektīva, īpaši no medicīnas māsiņām, ar kurām darbs bija ikdienā. Jāpiemin bērnu māsa Glaima Medne, pieaugušo māsas Guna Liepiņa, Valentīna Lizinska, bijusī vecākā māsa Tekla Zeņķe, protams, arī vecākie kolēģi galvenais ārsts Viktors Andrejevičs, ārste Mirdza Sproģe, rentgenologi - ārsti Staņislavs Deikins, N.Gnedčika, vēlāk A.Homuļenko un citi. Kolektīvs bija saliedēts, draudzīgs gan darbā, gan biežos un regulāros ārpusdarba kultūras un sporta pasākumos, ekskursijās.
Vairāk kā 40 gadu garumā Rutas Pastares ikdienas darbs saistās gan ar bērnu un pusaudžu, gan pieaugušo tuberkulozes un citu plaušu slimību pacientu un viņu ģimenes locekļu aprūpi ambulatorajā darbā. Kolēģu atvaļinājumu un slimošanas laikā strādāts arī stacionārā, ārstējot slimnīcā gulošos tuberkulozes un citu plaušu slimību pacientus.
Ruta Pastare saka, ka tuberkulozes iestāžu darbinieku, pacientu un viņu ģimenes locekļu savstarpējās attiecības ir īpašas, jo pacientu ārstēšanas laiks ir ilgstošs. Tas var būt no 6 mēnešiem līdz pat diviem gadiem, un arī pēc ārstēšanas kursa pabeigšanas pacientiem vēl vairākus vai daudzus gadus jāiziet pārbaudes tuberkulozes kabinetā, citam pat mūža garumā jāpaliek dienesta uzraudzībā. Tāpēc bija prieks un gandarījums, ka ar katru tomēr atrasts kontakts.
70.gadu beigās pēc docentes Bondares (Tuberkulozes un plaušu slimību centrs) ieteikuma ar uzticamu un aktīvu māsiņu (Elvīra Oža un skolu māsiņas Iveta Ozoliņa un Irīna Strapcāne) palīdzību, blakus ikdienas darbam Balvos veic plašu pētījumu par bērnu un pusaudžu inficētību ar tuberkulozi rajonā, izdarot visiem rajona skolu un bērnudārzu bērniem tuberkulīna ādas testu (Mantū reakciju). Pēc pētījuma arī turpmākajos gados, izmantojot R.Mantū testu, regulāri tika atklāti saslimušie bērni, pusaudži vai to ģimenes locekļi.
Ārste Ruta Pastare vienmēr bijusi sabiedriski aktīva: sākumā bija tuberkulozes slimnīcas arodbiedrības sekretāre, vēlāk - priekšsēdētāja. 2001.gadā piedalījās pašvaldību vēlēšanās no “Darba partijas” sarakstā un pēc balsu skaita ieņēma 3.vietu sarakstā, bet atdeva to citam partijas biedram. 1998.gadā, pēc galvenā ārsta Viktora Andrejeviča aiziešanas mūžībā, Tuberkulozes un plaušu centra galvenais ārsts J.Leimans piedāvāja Rutai Pastarei Balvu tuberkulozes slimnīcas galvenā ārsta amatu, no kura ārste atteicās.
Ruta Pastare regulāri paaugstināja kvalifikāciju specialitātē, apmeklējot kursus, lekcijas, seminārus. Padomju gados iegūta augstākā kategorija specialitātē. Turpmāk regulāri izieta sertifikācija specialitātē. 1999.-2000.gados, kad visa pasaule uztraucās par saslimstību ar tuberkulozi, īpaši zāļu nejūtīgās tuberkulozes pieaugumu, ārste ar māsiņu Elvīru Ožu piedalījās pirmajos Pilotprojekta kursos Tuberkulozes un plaušu slimību centrā, kurus vadīja speciāliste no Somijas. Pēc tam tiek kardināli mainīta tuberkulozes slimnieku ārstēšanas taktika, uzraudzība un kontrole. Tiek samazināts slimnīcā pavadītais laiks un uzsākta DOTS jeb stingrās uzraudzības ārstēšana ambulatori pēc dzīves vietas, pacientam izdzerot zāles katru dienu tikai konkrēta personāla uzraudzībā.
Ilgo darba gadu garumā, aktīvi darbojoties tuberkulozes apkarošanas dienestam, novadā panākts galvenais mērķis - saslimstība ar tuberkulozi samazinājusies pat līdz zemākam līmenim kā vidēji valstī. Pēdējos tuberkulozes kabineta pastāvēšanas 5 gados saslimstības rādītājs Balvu novadā ir mazāks par vidējo valstī : 2 - 3 jauni saslimšanas gadījumi gadā.
Tuberkulozes slimnīca Balvos pastāvēja līdz 2004.gada 1.oktobrim, kad slimnīca tika slēgta. Pēc tam Balvu slimnīcas pakļautībā poliklīnikas pagrabstāvā tika izveidots tuberkulozes un plaušu slimību kabinets, kurā darbinieki turpināja tuberkulozes slimnīcā iesākto darbu un tradīcijas. Tuberkulozes kabinetā strādāja ārste Ruta Pastare, māsiņas Elvīra Oža (no 2004.-2009.g.), Dzintra Miška (no 2005.-2014.g.), Ināra Oša-Salmane ( no 2014.līdz kabineta slēgšanai). 2019.gadā, ārstei Rutai Pastarei pieņemot lēmumu darbu neturpināt, tiek slēgts arī tuberkulozes kabinets.
 2010.gadā Rutai Pastarei piešķirts Balvu novada domes Atzinības raksts par ilggadēju profesionālu darbu veselības uzlabošanā rajonā. Viņai ir prieks un gandarījums, ka, pateicoties katra darbinieka ieguldījumam, vairāk kā 40 gadu garumā ārstiem un māsiņām bijusi laba reputācija, dzirdēti tikai labi vārdi. Katru dienu uz darbu iets ar prieku. Īpaši silda labie vārdi, ko pacienti anonīmi teikuši par Rutas darbu "Vaduguns" aptaujās.
1981.gadā nodibināta ģimene ar vīru Andreju, izaudzināts dēls Edgars, kurš beidzis LU Juridisko fakultāti, dzīvo un strādā Rīgā.
Rutas aizraušanās ir dārzs, puķes, teātris, grāmatu lasīšana, pēdējos gados - arī fotografēšana.

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no R.Pastares personīgā arhīva: Ruta Pastare (1976); ar kolektīvu izbraukumā (no kreisās puse pirmajā rindā: Valentīna Lizinska, Elvīra Oža, Ruta Pastare, Tekla Zeņķe, Guna Liepiņa, Ārija Andrejeviča, ar akordeonu Tadeušs Bukšs); Ruta Pastare (2000, 2003, 2010); 60 gadu jubilejā ar kolēģēm (no kreisās puses; Dzintra Miška, Ruta Pastare, Elvīra Oža, Anita Putniņa, Irēna Galuškina)