Medicīnas darbinieks
Dzimis 1949.gada 15.novembrī Kaliņinas (tagad Tveras) apgabala Višņij Voločok pilsētā. Tā kā tēvs bija militārais darbinieks, tad mazais Sergejs bērnībā izbraukāja Krieviju līdz pat Aizbaikāla novadam Sibīrijā. 10.klasi viņš pabeidza Baltkrievijā - Gomeļas apgabala Pjetrikavas rajona Mišankas ciemā. Pēc skolas uzreiz stājās Voroņežas Medicīnas institūtā, bet neizturēja konkursu.  Kādu laiku pastrādāja sezonas darbu armijas garnizona lazaretē par kurinātāju. 1968.gadā atbrauca uz Rīgu un iestājās Rīgas medicīnas institūtā (konkurss bija 16 cilvēki uz vienu vietu). Jau pēc gada - 1969.gadā apprecējās ar kursabiedreni Tatjanu, 1971.gadā piedzima meita Oksana. Vēlāk 1976.gadā piedzima otra meita Jana.
Sadales komisijā Sergejs Rudčenko piekrita dakteres Parisas aicinājumam - nākt strādāt uz Balviem par ginekologu. Lai gan Sergejs ar sievu abi beidza terapeitus, viņš pusgadu līdz izlaidumam pastrādāja Rīgas 5.slimnīcas ginekoloģijas nodaļā, kura tolaik skaitījās kā viena no labākajām, un daudz ko apguva. Arī studiju laikā Sergejs bija strādājis uz Ātrās palīdzības un bija jau zināms kā kvalificēts speciālists.
Uz Balviem Sergejs ar ģimeni atbrauca 1974.gadā. Vienīgā ginekoloģe tolaik te bija Marija Erenkova, kura jau divus gadus nebija tikusi atvaļinājumā. Sergeja sievai kā terapeitei Balvos vietas nebija. Viņai piedāvāja strādāt par laboratorijas vadītāju, kur viņa arī visu mūžu nostrādāja. Sākumā Sergejs bija ginekologs-akušieris, bet no 1982.gada - ginekoloģijas nodaļas vadītājs. Bez Erenkovas par ginekoloģi vēlāk sāka strādāt arī Rudīte Ikere.
Sergejs Rudčenko uzskata, ka medicīnas līmenis Balvos tajā laikā bija ļotā augstā līmenī, jo strādājuši daudzi profesionāli speciālisti. Bijuši augstas klases ķirurgi, kuri sākuma posmā vajadzības gadījumā ātri pieslēgušies operācijām un palīdzējuši dakterim Rudčenko. Viņš ar labu vārdu piemin Katalimovu, no kura varējis daudz mācīties. S.Rudčenko sākumā bija pirmās kategorijas, vēlāk jau augstākās kategorijas ginekolgs - akušieris, kurš Balvu slimnīcā bija vadošais ķirurgs. 1991.gadā viņa izgudrojums "Asiņošanas apturēšana dzemdes kakla un dzemdes šauruma grūtniecības gadījumā" Balvu Centrālajā slimnīcā ir piereģistrēts Valsts izgudrojumu reģistrā un dakterim izsniegta apliecība.
Invaliditātes pensijā kā Černobiļas AES avārijas likvidēšanas dalībnieks aizgāja 2009.gadā
Sergeja Rudčenko interešu lokā ir fotografēšana, makšķerēšana, jau no 16 gadiem viņš piedalās medībās. Savā laikā ar Balvu mednieku kolektīvu daudzkārt piedalījies mednieku sacensībās - šaušanās. Spēlējis basketbolu, jo Balvu slimnīcai pat bija sava basketbola komanda, kura piedalījās sacensībās starp republikas slimnīcām.
Sergejs Rudčenko bija rajona deputātu padomes deputāts, bija rajona civilās aizsardzības dienesta medicīniskā štāba priekšnieks. 1987.gadā uz pusotru mēnesi viņu kā ārstu radiologu nosūtīja uz Černobiļu.
Kad Sergejs Rudčenko aizgāja pensijā, parādījās vairāk brīva laika, iegādājās datoru un viņš sāka rakstīt memuārus par savu bērnību ar domu - saglabāt tos bērniem un mazbērniem. Tā 2010.gada aprīlī Sergejs literatūras portālā www.proza.ru nopublicēja pirmos stāstus, kuri saņēma pozitīvas atsauksmes, kas iedrošināja turpināt. Tagad te nopublicēti ap 240 stāstiem. Ar citiem autora darbiem var iepazīties http://www.proza.ru/avtor/serega9 , kur viņš raksta ar pseidonīmu Сергей Балвский

2013.gadā Petrovska tipogrāfijā Rīgā iznāca Sergeja Rudčenko grāmata "Тропинки памяти моей", kurā stāstus papildina viņa paša fotogrāfijas un bērnības bildes. 2015.gadā S.Rudčenko izdeva arī meitas Oksanas Šmidtes grāmatu "Женщина простых полутонов". Abas grāmatas ir Balvu Centrālās bibliotēkas fondā

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no S.Rudčenko foto arhīva: Sergejs Rudčenko (2005); studiju laikā; pie Balvu slimnīcas (1974); darba kabinetā; ar operācijas māsu Violetu Čujevu; pēc operācijas; ar Ginekoloģijas nodaļas kolektīvu Silvijas Masas (ar ziediem) jubilejas reizē; ar akušieriem; pie sonoskopa; ar meitu Oksanu (1973); ar sievu Tatjanu; I.Rukas uzņemtais portrets